Mūzikas stāsti

"Juvelen" - "For Only U" (video), "1" (pilns albums)

2012-02-03T16:00:00.000+02:00

Dāmas un kungi! Esiet pazīstami - zviedru "Prinss" Jonass Petersons! Viņš pēc skatuves vārda arī "Juvelen" jeb tulkojumā no zviedru valodas - "Dārgakmens, rotaslieta". Un ir skaidrs, ka viņš ir zviedru elektropopa skatuves spīdoša pērle. 2008.gadā "Juvelen" laida klajā debijas plati "1", kas viņu liek salīdzināt ne tikai ar augstākminēto amerikāņu Prinsu, bet arī ar kaimiņzemes Somijas kādreiz tik slaveno grupu "The Crash", kura diemžēl vairs nepastāv.

Pats "Juvelen" aktīvās mūzikas gaitas uzsāka 2005.gadā Stokholmā, taču diemžēl plate "1" šobrīd ir viņa vienīgā. Tiesa, ledus, izskatās, ir sakustējies, jo nesen zviedrs izdeva jaunu singlu "For Only U", tad nu, cerams, drīzumā sekos arī plate. Gaidīt to vai nē - tā ir katra paša darīšana. Pieļauju, 98,5% no tiem, kas līdz šejienei šo ziņu ir izlasījuši, par tādu "Juvelen" dzird pirmo reizi. Tāpēc bez kautrēšanās - iepazīsimies! Un kur vēl labāka iepazīšanās ar mākslinieku kā viņa plates noklausīšanās. Tā tepat aiz raksta, aiz video jaunajai dziesmai "For Only U". Video dziesmai ir vienkārši perfekts. Lūk, ko dara skandināvu minimālisms - pāris augstvērtīgas digitālās kameras, viens kaķis un skuķis, kas ar to spēlējas, un klips gatavs! Perfekti! Kā teiktu vecais kapteinis no kādreiz tik populārā zviedru seriāla "Rēdereja": "Joole!"

Papildus resursi:
http://www.juvelenjuvelen.com
http://www.myspace.com/juvelen

Foto raksta ievadā no alienhits.blogspot.com.

2012, www.musicstories.lv

Tweet to @MusicstoriesLV

"Cloud Nothings" - "No Future / No Past" (video), "Attack On Memory" (pilns albums)

2012-02-02T16:00:00.001+02:00

Ķecerīga doma. Bet, ja Kurts Kobeins gadus gandrīz divdesmit atpakaļ nebūtu sadomājis paniekoties ar ieroci, iespējams, "Nirvana" šobrīd skanētu līdzīgi Klīvlendas (ASV) projektam "Cloud Nothings", kas lielā mērā ir viena jaunekļa Dilana Baldi izauklēts bērns. 2011.gadā iznākušo grupas otro plati "Cloud Nothing" mūzikas prese novērtēja vidēji ap astoņām no desmit ballēm. Pat allaž tik kritiskais "Pitchfork" deva 7,9 balles.

Nav pagājis ne gads, un klāt ir "Cloud Nothings" trešais albums "Attack On Memory". Un tas ir pavisam citāds! Atšķirībā no iepriekšējo plašu "lo-fi" skanējuma, jaunais albums ir instrumentāli pilnskanīgāks. Varbūt pat varētu teikt - komerciālāks. "Es domāju, mēs vienkārši šo [albumu] esam radījuši mazliet intensīvāku," pārmaiņas grupas skanējumā mūzikas žurnālam "Paste Magazine" komentējis Baldi. Taču, žurnālaprāt, tā ir tikai viena no pārmaiņām. ""Attack On Memory" ir daudz vērienīgāks un nopietnāks (..), salīdzinot ar grupas abiem pirmajiem albumiem," teikts šā gada janvāra izdevumā.

Neiedziļinoties biogrāfiskos spriedelējumos, bet klausoties "Cloud Nothings" mūziku, jāsecina, ka nupat iznākusī plate ir visai daudzšķaitnaina. Tajā var atrast gan jau minēto "Nirvanas" garu, gan dažbrīd pat "indie-pop" cienīgas ģitārspēles partijas, nemaz jau nerunājot par ekselentiem postroka instrumentālajiem iestarpinājumiem, daži no kuriem ilgst pat vairākas minūtes. Bet Baldi ir noraizējies. Noraizējies, ka, būtiski koriģējot savu spēle stilu, "Cloud Nothings" varētu radīt vilšanos tajos klausītājos, kas grupu līdz šim uzskatīja par tādu kā trakulīgu tīņu ansambli. Tajā pašā laikā Baldi grib mainīties. Un varbūt tieši tāpēc jauno albumu sauc "Attack On Memory"?...

Papildus resursi:
http://www.facebook.com/cloudnothings
http://www.myspace.com/cloudnothings

Foto raksta ievadā Dilans Baldi no apesontape.com.

2012, www.musicstories.lv

Tweet to @MusicstoriesLV

Josh Ritter - "Girl in the War" (video), "So Runs the World Away" (pilns albums)

2012-02-01T16:00:00.000+02:00

Viens no jauno laiku "atšķirīgākajiem" latviešu literātiem Pēteris Pūrītis intervijā, kas nupat publiskota portālā "Delfi", uz jautājumu, vai viņš ir pilna laika rakstnieks, atbild, ka nē. Mūsu mazais tirgus neļauj viņam pelnīt tikai ar spalvaskātu, tāpēc viņš strādā reklāmas aģentūrā, bet ārpus darba nododas rakstīšanai. Raksturojot sev raksturīgā ironiskā veidā, Pūrītis savu dzīvesveidu dēvē par gulēšanu ar divām māsām - Reklāmu un Literatūru. "Reklāma ir kašķīgākā un prasīgākā no māsām, tāpēc tā uzvar daudz biežāk. Literatūra ir jaukākā, mīļākā un gudrākā māsa, taču viņas guļamistabas durvis regulāri izrādās aizslēgtas, un to izdarījusi parasti ir Reklāma. Ar abām māsām vienlaicīgi gulēt nav iespējams," intervijā saka rakstnieks.

To, ka mūsu mazajā, kompaktajā, bet, tajā pašā laikā, kolosālajā zemē radošas personības sevi tikai ar mūzu palīdzību uzturēt nevar, laikam zina ikviens. Tāpēc nereti dzirdama, piemēram, mūziķu sūkstīšanās un tāda labsirdīga skaudība, skatoties uz saviem sugas brāļiem lielajās zemēs, piemēram, ASV. Viens šāds apskaužamais ir arī šī stāsta varonis - amerikāņu folkdziedātājs Džošs Riters. Viņam ir divas kaislības - mūzika un rakstniecība. Taču Riters "guļ" ar abām uzreiz. Dzimis amerikāņu Maskavā jeb tāda nosaukuma pilsētā Aidaho štatā, Riters jau pusaudža vecumā pakļāvās Džonija Keša un Boba Dilana ģitārspēles un dziesmu varai, viņa vājība - folkmūzika. Pēc vidusskolas absolvēšanas Riters pat devās uz Skotijas Folmūzikas skolu, kurā apguva šī sev tik tuvā stila skotu tautas gudrības.

Pagājušo gadsimtu Riters godam noslēdza, izdodot debijas plati, nosauktu savā vārdā, kā jau daudzi - par saviem līdzekļiem un bez mūzikas biznesa pārstāvju palīdzības. Savukārt 2011.gada pavasarī Riters jau varēja lepoties ar sesto plati "So Runs the World Away". Šī plate tad arī ir šodienas dienaskārtībā. Trīspadsmit dziesmās ir paslēptas tik daudz emocijas un domas, ka pēc albuma noklausīšanās liekas, ka izlasīta pabieza grāmata. Runā, pat misticisma romānu guru Stīvens Kings publiski apliecinājis, ka gaida šīs plates iznākšanu. Amerikāņu raidsabiedrības "NPR" šova "All Things Considered" vadītājs Bobs Boilens teicis: "Es no viņa [Rittera] jau gaidīju labus ierakstus... Bet no šī vienkārši aizraujas elpa!" Ja tiešām ir vēlme "aizraut elpu", var sākt kaut vai ar albuma otro dziesmu "Change of Time".

Bet kur stāsta sākumā minētā morāle par to, ka ir cilvēki, kas var sevi uzturēt, darot to, kas vislabāk padodas un patīk? Vienkārši - Riters ne tikai izdevis skaistu dziesmu albumus, spēlē koncertos un dažādos projektos, bet nesen debitējis arī savā otrajā lauciņā - literatūrā, izdodot noveli "Bright's Passage". Es personīgi Riteru nepazīstu, bet, iespējams, viņš ir viens no laimīgākajiem cilvēkiem pasaulē, jo dara to, kas pašam patīk un no tā arī dzīvo. Lai laime katram mazliet iesmeļas no Ritera dziesmas "Girl in the War" video (no 2006.gada plates "The Animal Years") un tad visa albuma "So Runs the World Away".

Papildus resursi:
http://joshritter.com
http://www.facebook.com/joshrittermusic
http://www.myspace.com/joshritter

Foto raksta ievadā no Džoša Ritera profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

Tweet to @MusicstoriesLV

"Clock Opera" – "Once And For All" (jaunākie singli un albumi - 30.01.2012)

2012-01-31T16:00:00.000+02:00

Gaidot debijas albumu, Londonas kvartets "Clock Opera" gluži kā treknu tārpu uz āķa izsalkušai zivij gar acīm nožvidzina singlu "Once And For All". Zivs, protams, kaut kādā ziņā būdama saprātīga būtne, šo tārpu norij. Tad to izvelk no ūdens, izžāvē, un tā kļūst par voblu. Nedaudz vairāk ir paveicies mums, ļaudīm. "Clock Opera", radot tuvu ideālu dziesmu un tikpat tai ideāli piemērotu video, ir iemetusi mūsu lūpās āķi, un tas tur ļurkāsies līdz 9.aprīlim, kad dienasgaismu ieraudzīs grupas debijas albums "Ways to Forget". Tad mēs, izvilksim no lūpas āķi, iztīsim sažāvētās voblas un baudā klausīsimies, iespējams, vienu no labākajiem 2012.gada albumiem.

Trīs reizes ģību un cēlos, ģību un cēlos, klausoties "amīšu" "Cloud Nothings" dziesmu "Stay Useless". Nosolījos sev noteikti uzrakstīt par viņiem (viņu) stāstu. Un "The Kills" ar "The Last Goodbye" būtu mana trešā izvēle, ja ejot vakarā vannā mērcēties, līdz āda uz pirkstu spilventiņiem paliek krunkaina, līdzi drīkstētu ņemt tikai trīs dziesmas. Kāpēc tikai trīs? Nu, man vienkārši ir jūtīga ādiņa...

NEDĒĻAS SINGLS! "Clock Opera" – "Once And For All"

"Cloud Nothings" – "Stay Useless"

DJ Shadow – "Scale It Back"

"Feeder" – "Borders"

"The Kills" - "The Last Goodbye"

Pixie Lott – "Kiss The Stars"

"Radiohead" – "Bloom" ("Jamie xx" remix)

Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"2 Bears" – "Be Strong"
"Bleeding Through" – "The Great Fire"
"Django Django" – "Django Django"
"Errors" – "Have Some Faith In Magic"
Lana Del Rey - "Born To Die"
Leonard Cohen – "Old Ideas"
Lotte Mullan – "Plain Jane"
"Portico Quartet" – "Portico Quartet"
Ringo Starr – "Ringo 2012'"

Ko nedrīkst palaist garām un kāpēc?

"Errors" – "Have Some Faith In Magic"

Skotu kvarteta debijas plate "It's Not Something But It Is Like Whatever" (2008) bija spoža. Domājams, jaunais rimbulis nebālēs priekšgājēja ēnā.

Lana Del Rey - "Born To Die"

Šķiet, šis ir mirklis, kad apzināti varam sekot līdzi jaunas popmūzikas ikonas dzimšanai. 25 gadus vecā Elizabete Granta jeb Lana Del Reja, vēl pirms debijas plates izdošanas rotāja vai visu ietekmīgāko mūzikas izdevumu vākus, viņas video klipus "Youtube" portālā skata desmitiem miljonu reižu. Nu ir arī pati plate. Var tikai novēlēt turpināt tikpat labi!

Leonard Cohen – "Old Ideas"

Nepieminēt Leonarda Koena jauno plati tās iznākšanas nedēļā būtu grēks. Dzīva klasika! "Parādi man vietu, par kuru es neko nezinu," plates dziesmā "Show Me The Place" jautā Koens. Un tādu vietu laikam tiešām nav daudz. Bet, domāju, nav vietas uz zemeslodes, nevienas pašas, kas nezinātu šo veco, eleganto vīru hūtē. Albums - konfekte!

Foto raksta ievadā grupa "Clock Opera" no www.earlab.lv.

2012, www.musicstories.lv

Tweet to @MusicstoriesLV

Craig Finn - "Clear Heart Full Eyes" (pilns albums)

2012-01-30T16:00:00.002+02:00

Četrdesmit gadīgs hipsters rūtainā šallē un Badija Hallija raga brillēm uz deguna - tādu amerikāņu dziedātāju un komponistu Kreigu Finnu saskata mūzikas žurnāls "Paste Magazine". Viņi ir tikai vieni no mūzikas preses pārstāvjiem, kas šobrīd par Finnu interesējas pastiprināti. Un kā gan ne - ilgus gadus bijis grupu "Lifter Puller" un "The Hold Steady" līderis, nu Finns ir saņēmies un beidzot izdevis savu pirmo solo albumu "Clear Heart Full Eyes".

"Mans jaunais draugs ir Jēzus," rindas albuma dziesmā "New Friend Jesus", šķiet, apliecina, ka trakulīgās trīsdesmitgadnieku dienas Finnam ir galā. Lai arī viņa dziesmās joprojām dzīvo nelaimīgas mīlestības, alkohols un citas dzīves negācijas, Finna paša briedums mūzikā ir acīmredzams. Nevilšus gribas salīdzināt Finnu ar Krisu Difordu no "Squeeze" - klausoties "Clear Heart Full Eyes" brīžiem šķiet, ka tā ir kaut kāda līdz šim nezināma Diforda 2008.gada plates "The Last Temptation of Chris" otrā daļa. Un tiem, kam britu leģendas "Squeeze" ir sirdij tuvas, Finns ir obligāts!

2011.gada martā Finna tagadējā grupa "The Hold Steady" izdeva piekto albumu, puiši saprata, ka bijuši ļoti ražīgi savā daiļradē, taču viss bija pārāk sācis atgādināt nevēlamu rutīnu, tāpēc grupa izlēma kādu laiku atpūsties. Un tas bija īstais brīdis, lai Finns realizētu savu senu sapni - solo albumu. Finna draugs Toms Ruprekts raksta tekstus slavenajam Deivida Letermana šovam - viņam noteiktā termiņā jāiesniedz teksti, ir garām gājusi mūza vai nav. Finns nolēma darīt to pašu - nolika sev termiņu desmit nedēļas un to laikā sakomponēja 50 dziesmas. Albuma producents Maiks Makartijs no tām atlasīja 23, līdz ierakstam nonāca 14, bet albumam - 11 dziesmas. "Kad es biju jauns pankrokeris, es ar aizdomām skatījos uz roka klasiku, bet, kad sāku klausīties "The Rolling Stones", drīz vien sapratu, ka patiesībā tieši to [roka klasiku] arī klausos. Un tad es teicu: "Ak tad tāpēc tā ir klasika!"," vaļsirdīgs sarunā ar "Paste Magazine" žurnālistu ir Finns. Sākot darbu pie solo albuma, viņš sev noteica, ka šis nebūs izteikti "indie" mūzikas albums. Ka tik viņam beigās neiznāk kā ar "The Rolling Stones"... Albums ir pilns "amerikānisma" ietekmes, ieskaitot kantrī toņus, bet kopumā "Clear Heart Full Eyes" ir uzskatāms par inteliģentās popmūzikas labu paraugu.

"Tiem no mums, kam ir virs 35, noteikti ir draugi, kas pārāk daudz dzer vai smēķē, kas guļ ar nepareizajiem cilvēkiem, kas balso pret savām interesēm, kas netic, ka klimata izmaiņas ir realitāte. Mēs gribam saņemt tos aiz pleciem un sakratīt, atmodināt no burvestības. Bet parasti mēs izvēlamies labāk paskatīties uz citu pusi. Kreigs Finns nevar skatīties uz citu pusi," gluži vai patosam līdzīgos toņos "Paste Magazine" noslēdz savu apcerējumu par Finnu. Un šajā brīdī, ja to visu pasaka tā, es vairs nezinu - man patīk tas, ko dara Finns, vai nē...

Papildus resursi:
http://steadycraig.tumblr.com

Foto raksta ievadā no ypoiw.blogspot.com.

2012, www.musicstories.lv

Tweet to @MusicstoriesLV

10 dziesmas, pieminot Etu Džeimsu (25.01.1938 - 20.01.2012)

2012-01-29T16:00:00.000+02:00

Nesagaidījusi piecas dienas līdz savai 74.dzimšanas dienai, šā gada 20.janvārī mūžībā aizgāja leģendārā amerikāņu dziedātāja Eta Džeimsa. Nereti cilvēkiem patīk kādu nodēvēt par "leģendāru", ja šis kāds, viņuprāt, dara vai ir paveicis ko vēsturē paliekošu. Taču mēdz gadīties, ka kāds šāds "leģendārais" tāds ir tikai šauram ļaužu pulkam. Eta Džeimsa leģendāra bija visai pasaulei. To atzīst arī tie, kam viņas dziedājumi varbūt arī nav tik tuvi un zināmi. Viņa, blakus tādiem vārdiem kā Areta Frenklina, Luijs Ārmstrongs vai Rejs Čārlzs, visu saprātīgo ļaužu apziņā ir bijusi viena no mūsdienu modernās mūzikas pamatu licējām.

Vēl pagājušā gada novembrī iznāca Džeimsas, nu jāsaka, - pēdējais albums "The Dreamer", divdesmit devītais studijas albums... Pārdošanas tabulās Džeimsas plates nekad nav bijušas augšgalā, taču par klausītāju un kritiķu atzinību viņa sūdzēties nevarēja. Īpaši karjeras beigu posmā. Lai arī "Grammy" balvai Džeimsa tikusi nominēta jau, sākot ar sešdesmitajiem, uzvarējusi viņa ir tikai trīs reizes, pirmo no kurām tikai 1995.gadā, bet abas pārējās burtiski nupat - 2004. un 2005.gadā par 2003.gada plati "Let's Roll".

Esmu viens no augstākminētajiem Etas Džeimsas daiļrades (ne)pārzinātājiem, taču uzskatu, ka viņas devums mūzikā ir tik būtisks, lai šo skumjo brīdi izmantotu, godinot mākslinieci ar viņas pašas pasaulei dāvātajiem dziedājumiem. Savu (ne)kompetenci maskēšu, palīgos ņemot britu laikraksta "The Guardian" elektronisko versiju. Ir pilnīgi skaidri, ka bez šīm desmit dziesmām mūsdienu mūzikas pasaule būtu savādāka.

1. "Let's Burn Down the Cornfield" ("Come a Little Closer", 1974)
Kā raksta "The Guardian", "Eta šo Rendija Ņūmana lielisko dziesmu pārvērtusi episkā seksuālās sazvērestības portretā." Un, lai arī, iespējams, tikai pats britu laikraksts zina, ko ar to domājis, šī dziesma parāda Džeimsas balss plašās varēšanas iespējas - tādas, pēc kurām mēs viņu atpazinām līdz šim un atpazīsim vienmēr.

2. "Almost Persuaded" (EP, 1968)
Eta ballītē satika kādu vīrieti, abi viens otram iepatikās, uzšķīlās uguntiņa. Viņi runājās, iedzēra. Viņš uzlika savu roku uz viņas. Nāc ar mani, viņš teica. Tad viņa paskatījās vīrieša brūnajās acīs un ieraudzīja tajās sava laulības gredzena atspīdumu... "Es biju par to gandrīz pārliecināta," dziesmā saka Džeimsa.

3. "Damn Your Eyes" (EP, 1988)
"Nav iespējams noklausīties tikai vienu reizi," tā par šo dziesmu saka "The Guardian".

4. "Pushover" ("Etta James Top Ten", 1963)
Vēl viena Džeimsas repertuāra daudzveidību apstiprinoša dziesma. Dziesma, kura ieturēta gandrīz vai "bītliskā" popa stilā. Un ko tur brīnīties - tas bija sākums periodam, kad Bītli aizslaucīja visas vecās zvaigznes otrajā plānā. Varbūt šis bija mēģinājums "turēties līdzi laikam"?

5. "I'd Rather Go Blind" ("Tell Mama", 1968)
Savā autobiogrāfijā Džeimsa stāsta, ka pirmo reizi dzirdējusi šo dziesmu, tā teikt, vēl darba procesā, proti, - to viņai nodziedājis tās komponists Elingtons Džordans, un pa abiem viņi dziesmu "noveduši līdz galam". Vēlāk šo pašu dziesmu iedziedāja arī grupa "Fleetwood Mac", kam sekoja vēl neskaitāmas versijas Roda Stjuarta, B.B.Kinga un citu interpretācijās.

6. "Misty Blue" ("The Dreamer", 2011)
Šo dziesmu Bobs Montgomerijs 1966.gadā sarakstīja Brendai Lī, kurai tā nešķita vērā ņemama. Desmit gadus vēlāk to iedziedāja Dorotija Mūra un guva galvu reibinošus panākumus. Nu šī dziesma atrodama arī Džeimsas pēdējā albumā "The Dreamer". Albums tapa smagi, jo Džeimsai jau bija gan nopietnas veselības problēmas, gan arī balss vairs nebija tik trenēta kā agrāk. Tomēr kopā ar saviem dēliem, kas šo plati producēja, viņai ir izdevies noslēpt visas ligas un kaites, virspusē redzamu atstājot joprojām lieliski skanošu balsi un izjustu dziedājumu. Kā nojauzdama, Džeimsa vairākās vietās dziesmā pamācoši saka: "Ieklausieties manī labi!"

7. "If I Can't Have You" ("At Last!", 1961)
"Beidzot!" - tā sauc Džeimsas 1961.gada debijas plati. Un tajā iekļauta arī šī dziesma, ko Džeimsa dzied kopā ar Hārveju Fukvā. Un to sauca par popmūziku, pirms visu lietu kārtību izjauca Bītli.

8. "Lovin' Arms" ("Come a Little Closer", 1974)
Šīs dziesmas autors ir folkdziedātājs Toms Jans, kurš 1983.gadā cieta smagā avārijā, bet gadu vēlāk no zāļu pārdozēšanas mira, atstājot pasaulei vienu no smeldzīgākajām balādēm "Lovin' Arms". Tā aizkustinājusi gan Elvisu Presliju, gan Milliju Džeksoni un arī Etu Džeimsu. Viņas versijā tā asaras varētu izvilināt pat lodāmuram un pārim cauru zābaku...

9. "I Worship the Ground You Walk On" ("I Got You Babe" EP, 1968)
Dans Pens un Spūners Oldhems sešdesmitajos bija atzīti "grandi" tā saukto "country-soul" balāžu komponēšanā. Šī Džeimsas dziesma ir viņu roku darbs, un tā tika iekļauta singla "I Got You Babe" B-pusē. Jā, jā, tieši tā - tās pašas Šēras un Sonija slavenās dziesmas kaverversijas Džeimsas interpretācijā.

10. "In the Evening" ("The Dreamer", 2011)
Veca Reja Čārlza dziesma Etas Džeimsas skaņās. "Vakarā, kad saule noriet un jūsu mīļākie nav jums blakus... Vairs nav, ko teikt..." Tā Džeimsa savā pēdējā plate atvadījās...

Rakstā minēto dziesmu liste:

Foto raksta ievadā no patrastimes.gr.

2012, www.musicstories.lv

Tweet to @MusicstoriesLV

Aretha Franklin - "The Great American Songbook" (2011, albuma pskats)

2012-01-28T16:00:00.000+02:00

Amerikāņu dziedātāja, komponiste un pianiste Areta Frenklina, kas 25.martā iesoļos savas dzīves astotajā gadu desmitā, ir viena no tām retajām mūsdienu populārās mūzikas pamatu veidotājām, ko vēl varam skatīt vaigā un, cerams, varēsim to vēl ilgi. Frenklina mūzikas vēstures kontekstā stāv blakus tādiem vārdiem kā Rejs Čārlzs, Elviss Preslijs, Luijs Ārmstrongs vai nupat mūžībā aizgājusī Eta Džeimsa. Var klausīties jebkuru interneta "oldies" radiostaciju, un stundas laikā noteikti būs dzirdama vismaz viena Frenklinas dziedātā dziesma. 18 "Grammy" balvas, neskaitāmi TOP 1 dažādā valstīs, 38 studijas un 6 koncertalbumi, un neskaitāmas dziesmu izlases - tie ir skaitļi, kas runā paši par sevi. 2011.gadā Frenklina, turpinot Roda Stjuarta pirms desmit gadiem aizsākto tradīciju, izdeva plati "The Great American Songbook" - tā ir klasisku amerikāņu populāro dziesmu izlase, kas ietver tādu komponistu darbus kā Kols Porters, Billija Holideja, Billijs Streihorns un citi.

Dzimusi mācītāja ģimenē, mazā Areta, protams, bija biežs viesis tēva draudzē. Un ir zināms, kā dievkalpojumi notiek Amerikā - tur visi rātni un klusi nesēž un neklausās, kā viņus bar onkolis melnajā apmetnī, bet kurš nav Betmens; tur visi ceļas kājās, dziet un dejo gospeļu kora pavadībā. Frenklinai tā bija pirmā saskare ar mūziku, un šī gospeļu dziedāšanas maniere vijas cauri visai viņas karjerai. Un kā gan savādāk - bērnībā viena no viņas vokālajām skolotājām bija slavenā gospeļu dziedone Mahalia Džeksone. 1960.gadā Frenklina izdeva savu pirmo singlu "Today I Sing the Blues", un tas uzreiz ieņēma desmito vietu ASV R'n'B dziesmu topā. Apbrīnojami sasniegumi un nenovētējams gribasspēks, jo tajā laikā Frenklinai jau bija piecus gadus vecs dēls (pašai viņai bija tikai 19).

Platē "The Great Americam Songbook" ir apkopotas Frenklinas iepriekšējos gados jau iedziedātas dziesmas, dažu dziesmu versijas gan iepriekš nav bijušas publicētas kā augstākminētā "Trouble in Mind", kas šeit ievietota 1965.gada versijā. Izvēloties dziesmas šim albumam, tā veidotāji paturēja prātā, ka Frenklina, patīk tas kādam vai nē, ir Amerikas gospeļu mūzikas iemiesojums un seja. Viņa jebkuru dziedāto dziesmu piemēroja šī stila prasībām. "No gaudulīgu 18. un 19.gadsimta himnu dziedāšanas Frenklina pārgāja uz lieliskām 20.gadsimta melodijām. Tas bija tā, it kā viņa būtu ieguvusi kādas jaunas sajūtas. Četrpadsmit gadu vecumā viņa iedomājās dzīvi pēc nāves, kurā "mēs nekad nepieaugsim"; desmit gadus vēlāk viņa dziedāja par rūgto zemi, kurā "mēs tik agri pieaugam." Piecpadsmit gadu vecumā viņa dziedāta par strūklaku, kas pilna asinīm; trīs gadus vēlāk viņa dziedāja: "Tas nebūt nav tā."" Šādi Frenklinas agrīno izaugsmi un noskaņu maiņu mūzikā grāmatā "The Fan Who Knew Too Much: On Sensation, Thought, and Secret Closets" apraksta Entonijs Heilbuts, kurš pats ir ne tikai rakstnieks, bet arī gospeļu mūzikas pazinējs un producents.

"Senioru mūzikas" apskatnieks Donalds Gibsons, kas publicējas vietnē writeonmusic.com, uzskata, ka Frenklinas muzikālo skanējumu vairāk ietekmējusi nevis viņa pati, viņas pārdzīvojumi vai izaugsme, bet gan ierakstu kompānijas, zem kurām viņa tajā brīdī strādāja. Gibsons uzskata, ka pat tad, ja "The Great American Songbook" būtu vienīgais Frenklinas ierakstītais albums, viņa arī tad kļūtu par slavenību. Albumā iekļautas tikai tās dziesmas, kuras Frenklina ierakstīja, strādājot "Columbia Records" paspārnē pašā karjeras sākumā. 1967.gadā viņa pārgāja uz "Atlantic Records". "Columbia Records" vadītājs tolaik bija Džons Hemonds - komponists, producents un tāds kā talantu meklētājs. Viņš pats arī parakstīja līgumu ar Frenklinu, un viņš ļāva tai dziedāt tajā stilā, kādam bija piemērota viņas balss. "Atlantic Records", savukārt, koriģēja it visu, ieskaitot stilu, kādā Frenklinai vajadzētu dziedāt. Kad septiņdesmito vidū parādījās pirmās disko vēsmas, Frenklinas plates vairs neguva atzinību pircēju maciņos, un līgums tika lauzts. Tomēr, paejot gadiem, visi saprata - disko aizies, bet Frenklina paliks, tāpēc jau astoņdesmito gadu sākumā pati Frenklina jau varēja noteikt, ko dziedāt un zem kādas ierakstu kompānijas.

2010.gadā Frenklinai veica operāciju. Kā jau tas ierasts, prese uzreiz metās minēt, kuru orgānu vēzis skāris, jo tā allaž ir pirmā diagnoze, ja kāds redzams cilvēks uz laiku pazūd no skatuves vai klusē, par iemeslu minot veselības problēmas. Patiesībā nekāda vēža nebija. Pati Frenklina gan neatklāj, ko viņai operēja, bet citē ārstu izteikumus, ka veiktā operācija paildzinās viņas dzīvi par 15-20 gadiem. Cerams, ārsti nebija vienkārši Fenklinas fani, kas deva savam elkam veltas cerības. Bet, šķiet, viss ir kārtībā. Pirms pāris nedēļām Frenklina paziņoja, ka gatavojas precēties ar savu ilglaicīgo partneri Viljamu Vilkersonu. "Mēs domājam par [kāzu] datumu jūnijā vai jūlijā. Un nē, es neesmu stāvoklī," nespējot par savu joku valdīt smieklus, presei paziņoja laimīgā līgava.

Precizitātes labad gan jāatzīmē, ka "The Great American Songbook" nav Frenklinas jaunākais albums. 2011.gadā viņai iznāca vēl divas plates - "More Gospel Greats" un "Take a Look: Aretha Franklin Complete on Columbia", otrais no kuriem joprojām pierāda, ka jebkurai ierakstu kompānijai allaž būs gods pārstāvēt tādu vārdu kā Areta Frenklina.

Albuma vērtējums: 8/10

2012, www.musicstories.lv

Tweet to @MusicstoriesLV

"White Denim" - "Shake Shake Shake" (video), "D" (pilns albums)

2012-01-27T16:00:00.000+02:00

Kas teica, ka nav izgudrota laika mašīna? Kas teica, ka nav iespējams atgriezties pagātnē gadus trīsdesmit četrdesmit atpakaļ? Un bez vecu fotoalbumu šķirstīšanas, kurā tu visās bildēs izskaties pēc ar matiem apaugušas garneles. Katrs, protams, var izmantot savu metodi - šķirstīt vecus žurnāla "Liesma" numurus, pasmīnot par no šodienas viedokļa naivajām Ata Ieviņa aktu fotogrāfijām, kurās labākajā gadījumā zem miglas, vēl biezākas, kāda ierasti vērojama Londonā, varēja nojaust, kur tam bildē redzamajam laikam jau sievišķim ir kas līdzīgs cicītim. Var pašķirstīt skolas laiku burtnīcas un klades, lai atcerētos, kāds kādreiz pašam bija rokraksts - laikos, kad vēl kāds vispār rakstīja ar roku. Tā varētu turpināt vēl un vēl. Taču šoreiz piedāvājumā ir kas vienkāršāk pieejams, turklāt, aktuāls. Tā ir "amīšu" roka, popa, džeza, psihedēlijas, "funk" un kāda tik vēl ne grupa "White Denim".

Tieši tā - visus šos stilus plus vēl pankroku, progresīvo un eksperimentālo roku "White Denim" kombinē vienā rosolā. Un, lai arī rosolu nereti gatavo no visa, kas ledusskapī uzglabājies ilgi un būtu ārā sviežams, parasti tas, svaigajiem produktiem nomācot vecos, ir samērā baudāms. Rosols "White Denim" ir labākais, ko nācies baudīt pēdējā laikā. Ostinas kvartets dāvā ko tādu, ko, iespējams, mēs būtu varējuši baudīt ikdienā, tālajos septiņdesmitajos klausoties jebkuru Rietumu radiostaciju vai apmeklējot, piemēram, Vudstoku sešdesmito beigās. Tas, ko dabū gatavu šie džeki, kam pašiem tagad varētu būt ap trīsdesmit, ir, mazākais, sajūsmas vērts. "White Denim" tiešām samaisa tādu kokteili, ka atliek pabrīnīties, kā rezultātā var sanākt kaut kas tik labs!

Pagājušā gada maijā "White Denim" laida klajā savu ceturto studijas albumu "D". Kritika sajūsmā spiedza. Mūzikas portāls "All music" to nosauca par "meistardarbu", bet britu "The Guardian" noelsās, ka albums ļauj atgriezties pirmspanku ērā septiņdesmitajos, kad pār pasauli valdīja vismaz kaut kāda nosacīta visu lietu kārtība. "The Independent", viena no lielākajām britu rīta avīzēm gāja vēl tālāk - tā nospļāvās uz eiropiešu tradicionālajiem aizspriedumiem par amerikāņu kultūru un attieksmi pret dzīvi, un piešķīra platei "D" augstāko iespējamo novērtējumu. Atliek vien pievienoties. Kurš netic vai iebilst, lai albumu noklausās pats, ko var izdarīt šeit zem raksta. Bet pirms tā video dziesmai "Shake Shake Shake" no grupas 2007.gada singlplates "Workout Holiday". Arī tas ļauj iejusties "White Denim" izkoptajā "vintage" stilā.

Papildus resursi:
http://whitedenimmusic.com
http://www.facebook.com/whitedenimmusic
http://www.myspace.com/whitedenimmusic

Foto raksta ievadā no "White Denim" profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

Tweet to @MusicstoriesLV

Breanne Düren - "No One Else" (video), "Sparks" (pilns albums)

2012-01-26T16:00:00.003+02:00

Meiteni Breannu ar latviski grūti izrunājamo uzvārdu Djūrena (laikam) šajā stāstā sauksim vienkārši par Breannu. 24 gadus jaunā māksliniece nāk no Amerikas. Dzimusi kā Breanna Elizabete Djūrenbergere, skolas gados viņa savu vārdu nedaudz saīsināja - kļuva pārāk garš, piesakot to publikai, kuras priekšā Breanna tātad uzstājās jau skolas laikā.

Tomēr, šķiet, viņas lielā loze, ja tā var teikt, bija Adams Jangs, kurš ir populārā projekta "Owl City" smadzenes un sirdsapziņa. Pēc kāda abu kopēja drauga ieteikuma Breanna nokļuva uz skatuves "Owl City" kolektīvā, spēlējot sintezatoru un piedziedot galvenajam grupas vīram. Šādi viņa joprojām ceļo "Owl City" tūres "All Things Bright and Beautiful" ietvaros, kura sākās 2011.gada 13.jūnijā Nešvilā (ASV) un turpinās joprojām, septembrī pārceļoties uz Eiropu, oktobrī uz Āziju, bet, piemēram, parīt, 28.janvārī, viņus varēs sastapt koncertējam Taizemē. Droši vien šis piedzīvojums Breannai ir līdzvērtīgs talantam no Latgales (kas iztiku ikdienā pelna, nesot kannas ar degvielu pāri robežai, lai to notirgotu bez akcīzes), kurš bērnībā ar diviem pirkstiem spēlējis klavieres, bet tagad nokļuvis uz "O Kartes" skatuves. Atšķirība tik tā, ka Breannai vienai ir talanta vairāk kā visiem šī šova dalībniekiem kopā ņemtiem.

Un šīs neatsveramās, ne par kādu naudu nenopērkamās pieredzes rezultātā, ir tapis Breannnas debijas singlalbums "Sparks". Lai būtu korekti, gluži debija tā viņai nav - 2008.gadā Breanna izdeva savā vārdā nosauktu debijas plati, taču tā oficiāli šobrīd vairs nav pieejama. Laikam jau meitene ir vēlējusies, tā teikt, sākt dzīvi no jaunu. Bet "Grooveshark" sistēmā tā, ja kas, ir noklausāma...

Pagājušā gada maijā plate nāca klajā, tāpēc Breannai bijis laiks sariktēt arī kādu videoklipu albuma dziesmām. Tādi ir divi, viens no kuriem še turpinājumā - "No One Else". Tūlīt aiz tā visa Breannnas Djūrenas singlplate "Sparks". Tas ir labs pops.

Papildus resursi:
http://www.breannedurenmusic.com
http://www.facebook.com/breanneduren
http://www.myspace.com/breanneduren

Foto raksta ievadā no Breannas Djūrenas profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

Tweet to @MusicstoriesLV

"Nada Surf" - "Waiting For Something" (video), "The Stars Are Indifferent To Astronomy" (pilns albums)

2012-01-25T16:00:00.003+02:00

Apskatot šīs nedēļas jaunos singlus un albumus, tā safanojos par vecajiem, labajiem "Nada Surf", ka nolēmu - eh, lai iet arī! Ir jau mazliet neērti, ka šajā vietnē pilnos albumus var noklausīties vēl pirms tie oficiāli iznākuši, bet nu - tādas tās modernās tehnoloģijas ir... Ar amerikāņiem "Nada Surf" viss gan ir citādi - viņu jaunais, pēc skaita septītais albums klajā nāca 23.janvārī, tātad pieklājības pēc esam šīs pāris dienas plati nomarinējuši.

Trio "Nada Surf", kā jau iepriekš minēts, ir no ASV, no Ņujorkas. Metjū Kovs, grupas līderis, kopā ar draugu Denielu Lokru, ansambli dibināja 1992.gadā. Kopš tā laika tas pastāvējis bez vērā ņemamām pauzēm. Savu spēles stilu puikas sauc par alternatīvo roku. "Nada Surf" būtu grūti pieskaitīt poproka grupu gūzmai, tas tiesa. Tomēr viņi nav arī tik alternatīvi, lai savas spalvām pieaugušās nāsis gaisā celtu izteikti netradicionālā roka pretinieki. 2008.gadā grupa izdeva plati "Lucky". Tā bija mana pirmā satikšanās ar "Nada Surf". Un mani patiesi izbrīnīja grupas mūzikas neuzbāzība. Plati bez apstājas drillēju kādas pāris nedēļas, taču tā arī neatceros nevienu tās dziesmu. Tā vien liekas, ka "Nada Surf" izdodas radīt dziesmas, kas aizrauj, bet pēc noklausīšanās no atmiņas pašas izdziest, lai kā jaunatklājums atkal skanētu ausīs, kad to dzird nākamo reizi.

Jaunā plate, šķiet, iet to pašu ceļu. Liekas, nu cik padsmit reižu var klausīties no viena gala līdz otram? Vai neapnīk? Un, zini, neapnīk. Nopietni! Vēl vairāk - kad "The Stars Are Indifferent To Astronomy" būs noklausīta visas divdesmit reizes, plauktā meklēšu "Lucky", lai tuvākās pāris dienas nogrimtu pāris gadus vecās "Nada Surf" skaņās. Uz to arī aicinu ikvienu citu. Jo pa lielam šogad katram ir jāizdara trīs lietas: sākumdeklarēšanā jādeklarē savu uzkrājumi virs desmit tūkstošiem latu; ar krāniem jāsasien kopā Lindermans un Dzintars un aiz tā mezgla jāpakar viņus visaugstākā priedē, vēlams, kurā dzīvo daudz vāveres, kam rieksti ir iekārojams našķis, un jānopērk vismaz viens legāls albums CD vai digitālā formātā, lai lielajiem industrijas vīriem aizmālētu acis, un viņi nekluptu virsū nabaga "Grooveshark", pateicoties kuram, visu jauno "Nada Surf" plati varam noklausīties šeit, tagad un tūlīt.

Papildus resursi:
http://www.nadasurf.com
http://www.facebook.com/NadaSurf
http://www.myspace.com/nadasurf

Foto raksta ievadā no "Nada Surf" profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

Tweet to @MusicstoriesLV

"Damn Vandals" - "The Beautiful Mind" (pilns albums)

2012-01-25T07:00:00.003+02:00

Izskatās, ka četru grafiķu kolektīvs "Damn Vandals", par kura dziesmu un grafiski eleganto klipu "Daddy Smokes a Cigarette" priecājāmies tieši pirms gada, līdz debijas albumam tā arī nav ticis. Atkal tikai un vienīgi singlplate - "The Beautiful Mind", kas klajā nāks 27.februārī. Šajā platītē iekļautas četras dziesmas, kas turpina cigaretes smēķējošā tēta tradīcijas - "Damn Vandals" joprojām ir nedaudz raupji, roķīgi, kopumā, liekas, kļuvuši skarbāki kā iepriekš. Iespējams, "Daddy Smokes a Cigarette" grupai bijusi tikpat līdzīga dziesma kā "The Cure", kas sūkstās, ka visi koncertos grib dzirdēt "Friday I`m in Love", kaut pašam Smita kungam tā nu nemaz neejot pie dūšas?

Lai kā tur arī būtu, "Damn Vandal" reāli iespārda! Viņu enerģiskā rokmūzika ar "Interpol" līdzīgajām ģitārskaņām un Džeka Kanzasa "Everlast" līdzīgo vokālu apelē pie manas sirdsapziņas ar jautājumu, vai neesmu savos muzikālajos meklējumos nogājis neceļos, ja pēdējā laikā šeit jau sāku aplūkot pat kantrī veida dziesminiekus? Jēziņ, laikam tiešām esmu apmaldījies trīs priedēs! Un mans ceļa rādītājs mājup būs nevis skaidu strīpa, kas ejot izbirusi man no galvas, bet "Damn Vandals" dziesma "He Pulls a Knife". Dievs, svētī rokenrolu, tā teikt!

The Beautiful Mind EP by Damn Vandals

Papildus resursi:
http://damnvandals.co.uk
http://www.myspace.com/damnvandals
http://www.facebook.com/pages/Damn-Vandals

Saistītie raksti:
"Damn Vandals" - "Daddy Smokes a Cigarette", "This Amazing" (video, audio)

Foto raksta ievadā no "Damn Vandals" profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

Tweet to @MusicstoriesLV

Charlotte Gainsbourg – "Anna" (jaunākie singli un albumi - 23.01.2012)

2012-01-24T16:00:00.006+02:00

Kāds man nupat mēģināja iestāstīt, ka "visādi nopietni zinātnieki" izskaitļojuši, ka pagājušā nedēļa un it īpaši pirmdiena, 16.janvāris, esot bijusi 2012.gada depresīvākā diena. Pamatojums: beigušies visi Ziemassvētki un jaunie gadi, kam viss gatavots mēnešiem, naudas dēļ tā arī vairs nav un visbeidzot - divas nedēļas ir bijis gana, lai vairums planētas Zeme iemītnieki saprastu, ka visas apņemšanās "no Jaunā gada es..." ir sasalušu zaķu spiru vērtas. Un man tas ļoti patīk! Paskatoties šīs nedēļas singlu tabulā, atliek vien noelsties un iedomāties vēlēšanos, lai visu šo gadu ik nedēļu iznāktu tik maz, bet spēcīgu dziesmu. Šonedēļ nekādu pelavu - tikai ekstra manta!

Sirds lika par galveno nedēļas dziesmu izraudzīties 77 gadus vecās leģendas Leonarda Koena jauno singlu "The Darkness" no viņa plates "Old Ideas", kas iznāks jau nākamajā nedēļā. Lai nu kas, bet Koens ir pelnījis būt godināts un sumināts visos iespējamos veidos. Taču prāts vairāk nosliecās uz Šarlotes Geinsbūras dziesmu "Anna" no viņas pagājušā gadā iznākušās ceturtās plates "Stage Whisper". Un, par cik īsti veči skaitās ģimenes galvas, bet prāts fiziski mājo tieši tajās, lai kompensētu savus mazvērtības kompleksus, prātam šoreiz došu priekšroku. Atklāts, protams, paliek jautājums, vai esmu īsts vecis...

NEDĒĻAS SINGLS! Charlotte Gainsbourg – "Anna"

Leonard Cohen – "The Darkness"

"Bon Iver" – "Towers"

Nerina Pallot – "All Bets Are Off"

Lana Del Rey – "Born To Die"

Ren Harvieu – "Through The Night"

Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Beyond The Bridge" – "The Old Man & The Spirit"
"Biohazard" – "Reborn In Defiance"
"Blessed By A Broken Heart" – "Feel The Power"
"Boy & Bear" – "Moonfire"
"Cardinal" - "Hymns"
"Charlift" – "Something"
"Craig Finn" – "Clear Heart Full Eyes"
"First Aid Kit" – "The Lion's Roar"
"Foxy Shazam" – "Church Of Rock & Roll"
Karen Dalton – "1996"
Kathleen Edwards – "Voyageur"
"Lacuna Coil" – "Dark Adrenaline"
"Lamb Of God" – "Resolution"
Laura J Martin – "The Hangman Tree"
"Mull Historical Society" – "City Awakenings"
"Nada Surf" – "The Stars Are Indifferent To Astronomy"
"Pulled Apart By Horses" – "Tough Love"
Rodrigo Y Gabriela – "Area 52"
Tim McGraw – "Emotional Traffic"
"Underworld" – "1992 – 2012 Anthology"
"Wolf People" – "Tidings"

Ko nedrīkst palaist garām un kāpēc?

"Boy & Bear" – "Moonfire"

Vispār šis Austrālijas kvintets debijas plati "Moonfire" savās mājās izdeva jau pagājušā gada augustā, tam sasniedzot Platīna diska statusu pēc pārdošanas apjomiem. Citur pasaulē to ieraudzīs šajā nedēļā un, cerams, panākumi bus vismaz identiski kā mājās. Jo šie pieci puikas ar Deivu Hoskingu priekšgalā ir radījuši brīnišķīgu plati, ieturētu "indie-folka" vislabākajās tradīcijās.

"Mull Historical Society" – "City Awakenings"

Šī nosacītā kolektīva sirds, prāts, rokas, kājas un krāniņš arīdzan ir dziedātājs, komponists un multiinstrumentālits Kolins Maklntairs. Plati "City Awakenings" noklausīties gan vēl nav sanācis, taču vienpadsmit gadus atpakaļ iznākusī Maklntaira debijas plate "Loss" ir pietiekams iemesls meklēt rokā jauno albumu, jo, ja jau toreiz viņš bija tik labs, nu nez vai tagad būs kas mainījies uz slikto pusi.

"Nada Surf" – "The Stars Are Indifferent To Astronomy"

2008.gadā rokās nonāca ņujorkiešu "Nada Surf", ko man nez kāpēc vienmēr gribas izrunāt "Naģa Surf", plate "Lucky". Es patiešām neatceros nevienu no šī albuma dziesmām, bet klausījos to nepārtraukti kādas divas nedēļas. Bet nebūtu tagad jāuzskata, ka Metjū Kovs ar kolēģiem rada aizmirstamu mūziku. Ir tieši otrādi - "Nada Surf" rada dziesmas, kas nenoslogo prātu; kas izskanot it kā izdzēšas no atmiņas, lai, atkal ieskanoties no jauna, klausītājs tās uztvertu kā pirmatskaņojumus. Kā būs ar jauno plati, nezinu. Taču dziesmas "Waiting For Something", "Jules And Jim" vai "Clear Eye Clouded Mind" jau visu pasaka. Un tās ir tikai pirmās trīs albuma dziesmas! Ja man būtu jāizvēlas, šis ir mans šīs nedēļas albums!

Foto raksta ievadā Šarlote Geinsbūra no viņas profila portālā "MySpace".

2012, www.musicstories.lv

Tweet to @MusicstoriesLV

Stephen Kellogg & "The Sixers" - "You've Changed" (video), "Gift Horse" (pilns albums)

2012-01-23T16:00:00.001+02:00

Ir tāds muļķīgs uzskats, ka pirmdienas ir grūtas dienas. Nu kas tur grūts? Mums, latvjiem, kam darba tikumiņš, tā teikt, jau šūpulī likts, jau nu nebūtu pamata šādi runāt... Bet labi - šajā pirmdienā, pieņemot šo kultivēto uzskatu, kaut kas pavisam viegls - amerikānis Stīvens Kellogs un šoreiz viņa grupa "The Sixers".

"Šoreiz" tāpēc, ka Kelloga kungs mīl uzstāties kopā un iekš vairākām apvienībām, projektiem, kā arī vienatnē. Trīsdesmit piecgadīgais vīrs savu sadarbību ar "The Sixers", jeb kā fani grupu mīļi dēvē - "SK6ERS" -, uzsāka 2003.gadā; patiesībā Kellogs grupu dibināja. Viņi spēlē skaistu, sirdi plosošu, melodisku popmūziku. Pagājušā gada septembrī klajā nāca svaigākais Kelloga un "SK6ERS" albums - "Gift Horse". Nosaukums, protams, vedina domāt, ka jaunieši ierakstījuši plati, kurai nedrīkst skatīties zobos - tā varbūt būtu jāvērtē kaut kā piesardzīgi, jo arī dāvinātam zirgam taču zobos vai zem astes neskatās?

Patiesībā šaubām nav nekāda pamata. Ir, protams, reizes un garīgie stāvokļi, kad gribās klausīties, piemēram, "Led Zeppelin" vai "Pink Floyd"; lai mazinātu caureju, der Bjorka vai Džastins Bībers. Taču brīžos, kad dvēselei vajag ko vienkāršu, vieglu un primitīvi uzlādējošu, nebūs nekas labāks par "Gift Horses". Tās ir vienpadsmit dziesmas, kuras, visticamāk, pēc gadiem neviens neatminēsies, tās neiegulsies vērtīgāko klasisko dziesmu sadaļās un topos, bet vienalga - tām ir kas tāds, kas mūsu, lauku cilvēku, sirdīm liek gavilēt tāpat kā divlitru alus "petene" mazliet citā dimensijā dzīvojošiem mūsu kolēģiem.

Skatīt Kellogu vaigā var viņa iepriekšējo gadu videoklipos, viens no kuriem še turpinājumā - "You've Changed", bet tūlīt aiz tā visa jaunākā grupas plate "Gift Horse".

Papildus resursi:
http://www.sk6ers.com
http://www.myspace.com/sk6ers
http://www.facebook.com/sk6ers

Foto raksta ievadā no Stīvens Kelloga un grupas "The Sixers" profila portālā "Facebook".

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

10 dziesmas, kuras nozagusi grupa "Led Zeppelin"

2012-01-22T16:00:00.003+02:00

"Led Zeppelin" - iespējams, otra Lielākā angļu grupa aiz Liverpūles četrinieka Bītliem. Savas karjeras laikā no 1968.gada grupa izdevusi deviņus studijas albumus un, izņemot pirmo plati "Led Zeppelin" (1969), visas pārējās dzimtenē un citviet pasaulē gozējušās pa pārdotāko albumu topu augšdaļām. Grupas populārākā dziesma droši vien ir "Stairway to Heaven", kuru komponējuši "Led Zeppelin" dalībnieki Džimijs Peidžs un Roberts Plānts. It kā... Tā iznāca 1971.gadā un, kas interesanti, nekad nav bijusi izdota kā singls atsevišķā platē. Bet jau uzreiz pēc albuma "Led Zeppelin IV", kurā iekļauts šis skaņdarbs, iznākšanas bija dzirdīgi ļaudis, kas "Stairway to Heaven" taktīs saklausīja no kādas citas grupas dziesmas aizlienētus motīvus. Vēl aizraujošāk - ir ļaudis, kas plaģiātu "Led Zeppelin" daiļradē uzskaitījuši desmitiem.

Šeit turpinājumā tieši desmit "Led Zeppelin" dziesmas un "itkā" to oriģināli. Lai katram būtu iespēja pārliecināties pašām - "Led Zeppelin" "aizņemas" taktis no citiem kolēģiem vai tomēr nē. Ja prasa man, tad jā - tur ir daudz līdzību, iespējams, pat kopēšanas (ko apliecina "cepelīnu" zaudētās tiesu prāvas vai ārpustiesu izlīgumi). Bet par dažiem no šiem "apzagtajiem" savu sajūsmu nekad nav slēpis ne Peidžs, ne Plānts - par viņu ģenialitāti mūzikā. "Led Zeppelin" ir vienkārši ietekmējušies! :) Un vēl kāda neapšaubāma taisnība - varētu vēl pastrīdēties, vai bez "Led Zeppelin" izgājieniem vairums no šiem "sūdzambībelēm" vispār tiktu pieminēti tagad, trīsdesmit un četrdesmit gadus vēlāk?

1. "Led Zeppelin" - "Black Mountain Side" ("Led Zeppelin", 1969)
Lai arī "Led Zeppelin" debijas albumā pie dziesmas norādīts, ka to komponējis Peidžs, tiek uzskatīts, ka patiesībā tas ir pakaļdarinājums tradicionālai angļu folkdziesmai, ko izpilda Berts Jančs, pie kam ar visai līdzīgu nosaukumu - "Blackwaterside".

Bert Jansch - "Blackwaterside" ("Jack Orion", 1966)

2. "Led Zeppelin" - "Babe I’m Gonna Leave You" ("Led Zeppelin", 1969)
Arī šī dziesma iekļauta "cepelīnu" debijas albumā, pie komponista norādot, ka tā ir "tradicionāla" - tātad visu atpazīta, bet nezināma komponista dziesma, kuru "aranžējis Peidžs". Patiesībā dziesmu jau piecdesmitajos gados sarakstīja kāda Anne Bredona, bet 1963.gadā to iedziedāja Džoanna Baeza. Un šajā gadījumā tiešām var teikt "patiesībā", jo deviņdesmitajos gados dziesmas autora vietā tekstu "trad., arr. Page" nomainīja Bredonas vārds.

Joan Baez - "Babe I'm Gonna Leave You" ("Joan Baez in Concert", 1962)

3. "Led Zeppelin" - "Since I’ve Been Lovin’ You" ("Led Zeppelin III", 1970)
Izrādās, "cepelīni" aizņemas ne tikai melodiju, bet arī vārdus. Dziesmā "Since I've Been Lovin' You" grupa vārdus "kopīgojusi" ar apvienības "Moby Grape" dziesmas "Never" vārdiem. Tiek minēts, ka "Moby Grape" bijusi viena no Plānta iecienītākajām grupām.

"Moby Grape" - "Never" ("Grape Jam", 1968)

4. "Led Zeppelin" - "Moby Dick" ("Led Zeppelin II", 1969)
Šis ir viens no "Led Zeppelin" koncertos gaidītākajiem instrumentālajiem skaņdarbiem, kurā grupas dalībnieki saspēlējas ar īpašu bungu solo un ģitāras partijām. Taču daži fani, maitas, ir saklausījuši, ka atsevišķi "cepelīnu" ģitāras rifi šajā dziesmā ir sasodīti līdzīgi Bobija Pārkera skaņdarbā "Watch Your Step" jau labu laiku iepriekš izmantotajiem. Izskaidrojums - Peidžs bija Pārkera fans, reiz pat centās panākt, ka "Led Zeppelin" ierakstu izdevniecība paraksta ar viņu līgumu. Peidžs atkal vienkārši paņēma to, kas viņam patīk.

Bobby Parker - "Watch Your Step" (EP, 1961)

5. "Led Zeppelin" - "In My Time of Dying" ("Physical Graffiti", 1975)
Šis ir tradicionāls blūzs, ko pirms "cepelīniem" izpildījuši daudzi mākslinieki, kopš to pirmo reizi sešdesmitajos gados ierakstīja Bobs Dilans. Taču neviens no viņiem nekad nenorādīja, ka dziesma ir pašu sacerēta. Tas pats Dilans aiz dziesmas norādīja "trad. arr. Dylan", bet "Led Zeppelin" - "Page, Plant, John Paul Jones, John Bonham"... Sava versija šai dziesmai ir arī "Depeche Mode" dalībniekam Mārtinam Goram. Viņš aiz dziesmas norādījis: "Tradicionāla, Gora versija, ietekmējoties no Boba Dilana ieraksta, bet "Led Zeppelin" versija ir vairāk pazīstama."

Martin Gore - "In My Time of Dying" ("Counterfeit", 2003)

6. "Led Zeppelin" - "The Lemon Song" ("Led Zeppelin II", 1969)
Tiek uzskatīts, ka šo dziesmu, kuru "Led Zeppelin" visbiežāk spēlēja pirmajā koncerttūrē ASV, mūsu nu jau iepazītie mazie šmaukonīši nozaguši Havlinam Volfam, kurš to vēl pirms "cepelīniem" izpildīja ar nosaukumu "Killing Floor". Nevis aizņēmušies, bet nozaguši, jo albumā aiz dziesmas komponistu vietā skaisti gozējas visu četru "Led Zeppelin" vīru uzvārdi.

Howlin' Wolf - "Killing Floor" ("Louise", 1964/1965)

7. "Led Zeppelin" - "Bring It On Home" ("Led Zeppelin II", 1969)
Šīs dziesmas sakarā tiek piesaukts amerikāņu blūzmenis Villijs Diksons. Šoreiz "Led Zeppelin" izrādījušies pat ļoti nekaunīgi - paņēmuši Diksona dziesmu, iespēlējuši to savā versijā, nemainot pat dziesmas nosaukumu, bet Diksons nekur netika norādīts kā komponists. Pēdējam tas, protams, ne īpaši patika, un viņš vērsās pret grupu tiesā. Izlīgums tika panākts ārpus tiesas zāles, un tagad aiz dziesmas "Bring It In Home" stāv rakstīts: "Page/Plant/Dixon."

Sonny Boy Williamson II - "Bring It On Home" ("Down Child", 1966)

8. "Led Zeppelin" - "Whole Lotta Love" ("Led Zeppelin II", 1969)
Pirmais lielais "Led Zeppelin" grāvējs "Whole Lotta Love" arī nav izticis bez skandāliem autortiesību jautājumā. Un atkal lieta grozās ap Villiju Diksonu. Izrādās, "cepelīni" savā dziesmā tā pamatīgi pakopēja liriku - no Diksona dzieamas "You Need Love", un, protams, aizmirsa viņu pieminēt kā dziesmas līdzautoru.

Muddy Waters - "You Need Love" (EP, 1962)

9. "Led Zeppelin" - "Stairway To Heaven" ("Led Zeppelin IV", 1971)
Pat šī populārākā "Led Zeppelin" dziesma nav iztikusi bez apvainojumiem autortiesību aizskārumā. Un konkrēti - galvenais ģitāras rifs ir pārsteidzoši līdzīgs grupas "Spirit" dziesmā "Taurus" dzirdamajam, un, protams, šī dziesma tika radīta ātrāk. Un, protams, tā patika Plāntam. Un, protams, vēl 1969.gadā abas grupas apbraukāja valstis ar kopīgu koncerttūri. Un, protams, kā dziesmas autori minēti tikai "Page/Plant".

"Spirit" - "Taurus" ("Spirit", 1968)

10. "Led Zeppelin" - "Dazed and Confused" ("Led Zeppelin", 1969)
Šī grupas debijas albumā iekļautā dziesma tikusi parakstīta kā jau daudzas citas "Led Zeppelin" dziesmas: "komponists - Džimijs Peidžs". Patiesībā ir nedaudz savādāk - šo dziesmu ir sarakstījis folkdziedātājs Džeiks Holms, kurš Peidža uzmanību piesaistīja kādā koncertā Ņujorkā ASV, kurā Peidžs uzstājās savā toreizējā grupā "The Yardbirds" (tās sastāvā iepriekš spēlēja arī Ēriks Kleptons). Peidžs tad aranžēja šo dziesmu "The Yardbirds" vajadzībām, taču nekad to nebija ierakstījis studijā. Līdz "Led Zeppelin" laikiem. Interesanti, ka Holms nekad nav vērsies tiesā vai savādāk apstrīdējis savu autorību uz šo dziesmu.

Jake Holmes - "Dazed and Confused" ("The Above Ground Sound", 1967)

Rakstā minēto "Led Zeppelin" dziesmu liste papildināta ar "oriģināliem":

Raksts tapis, izmantojot vietnes earfarm.com datus.

Foto raksta ievadā no justdownload.forumattivo.com.

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

Elton John - "Rock of the Westies" (1975, albuma apskats)

2012-01-21T16:00:00.001+02:00

1975.gada 4.aprīlī Bils Geitss nodibināja savu "Microsoft" impērijas iedīgli. Tas bija sen, 37 gadus atpakaļ. Un šajā jau tāpat tik ļoti senajā gadā sers Eltons Džons izdeva savu jau desmito albumu "Rock of the Westies". Tas salīdzinājumam, lai varētu apjaust, cik ilgi Eltons jau silda šo pasauli ar savu daili, vairāk domājot, protams, muzikālo.

Albums "Rock of the Westies" ir viens no tiem, kas, skatoties mūsdienu acīm, nav nekāds nedz pagrieziena punkts vēsturē, nedz arī tajā būtu kādu nemirstošu grāvēju. Vienīgā šīs plates dziesma, kas vēlākajos gados iekļauta vai visos Eltona (man labpatīk seru saukt vārdā) labāko dziesmu apkopojumos, ir "Island Girl". Un pat tā nav viena no tām saldsērīgajām dziesmām, ko esam pieraduši dzirdēt minētajos apkopojumos. Starp citu, pats Eltons kā šīs plates pirmo singlu vēlējās izdot dziesmu "Dan Dare (Pilot of the Future)", jo saskatīja tajā lielāku komerciālo potenciālu. Taču tā nenotika, un "Dan Dare" nekad netika izdota kā atsevišķs singls.

Eltonam jau no laika gala izdevies tas, par ko sapņo daudzi viņa Anglijā dzīvojošie līdzgaitnieki mūzikā - Eltonu mīl Amerikā! Pat vairāk kā mājās. 1975.gads Eltonam bija īpaši ražīgs, šajā gadā viņš izdeva veselus divus albumus - "Captain Fantastic and the Brown Dirt Cowboy" un "Rock of the Westies". Un abas šīs plates savā iznākšanas nedēļā uzreiz iekaroja ASV "Billboard" mūzikas topa augstākās virsotnes. Tajā laikā šāds sprints "Billboard" topā bija novērots tikai šiem diviem albumiem.

Jau septiņdesmito gadu vidū Eltons, šķiet, bija viens no sadarbībai ar citiem māksliniekiem visatvērtākais. Neskaitāmi dueti, dalība citu grupu un dziedātāju koncertos - tā ir Eltona stihija joprojām. Toreiz, septiņdesmito vidū, Eltons sadarbojās un koncertos uzstājās ar dziedātāju Kiki Dī (īstajā vārdā Paulīne Metjū), slavenākais dueta kopdarbs, protams, ir "Don't Go Breaking My Heart", kurš, zinot sera Eltona Džona orientāciju, kā minimums, izraisa mazu smīnu. Bet ne ļaunu, vienkārši amizantu. Eltons taču ir profesionālis, un, ja vajadzētu, viņš uz skatuves, domājams, varētu notēlot arī daudzbērnu māti. Albumā "Rock of the Westies" ir arī šīs sadarbības ietekme - tajā iekļauta Dī dziesma "Hard Luck Story", ko māksliniece kā singlu izdeva gadu pirms šīs Eltona plates.

Septiņdesmitie gadi mūzikā ir īpaši. Bītli bija nogājuši no skatuves, pasaule dzīvoja ar rokenrolu, jaunatne (un sabiedrība kopumā) bija kļuvusi vaļīgāka attiecībā pret dažādām normām un noteikumiem. Un varbūt tāpēc dzimtenē Eltons neguva tik lielu tautas mīlestību kā Jaunajā kontinentā, jo savās dziesmās viņš ir tradicionāls - melodisks un tekstos korekts (tos gan viņam joprojām sacer Bērnijs Taupins). Viņš neaicina gāzt varas, mainīt pasauli ieročiem rokās vai ar dumpju palīdzību. Viņš to aicina darīt ar sirdi un mīlestību. Bez tam Eltons Džons nekad nav uzvedies kā "pienācīgai" rokzvaigznei pienāktos - vienīgās dīvainības bija tūkstošos skaitāmu briļļu un kurpju kolekcija un uzstāšanās dažādos atraktīvos kostīmos, piemēram, Donalda Daka maskā. Bet pret sabiedrībā pieņemtajām normām Eltons allaž bijis gana tolerants, izņemot, protams, viņa orientāciju, bet par to toreiz nerunāja - vēl 1984.gadā viņš apprecējās otro reizi un ar... sievieti.

Un, domājams, šī Eltona Džona attieksme pret lietām un kārtību bija tas, kādēļ viņš jau toreiz, septiņdesmitajos gados (!!!) varēja uzstāties Maskavā. Skatoties 1979.gadā izdoto video ierakstu "To Russia with Elton", šī pārliecība tikai nostiprinās. Eltons toreiz arī aiz Dzelzs priekškara līdzās Bītliem bija tik populārs, ka Padomju savienības amatvīri saprata - stingrā kontrolē, bet Padomju tautai Eltons Džons jāļauj klausīties un viņu apskatīt. Videoierakstā pirms koncerta sākuma dzirdams teksts mikrofonā: "Cienījamie biedri! Tūlīt jūs dzirdēsiet dziedātāja Eltona Džona koncertprogrammu. Koncerta laikā aizliegts celties kājās un aplaudēt drīkst tikai tam paredzētajās vietās. Patīkamu vakaru!"

Tāds, lūk, bija laiks septiņdesmitajos, tāds bija Eltons toreiz. Un tāds viņš ir arī tagad. Nedaudz varbūt kuplāks miesās, vairs nav precējies ar sievieti un ir adoptējis mazu zēnu, bet, kas attiecas uz mūziku, Eltons nav mainījies nemaz, sevišķi viņa balss. Tā šodienas ierakstos skan gluži kā pirms gadiem četrdesmit.

Albuma vērtējums: 7/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 3,5/5

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

Kathleen Edwards - "Change The Sheets" (video), "Voyageur" (albuma dziesmu izlase)

2012-01-20T16:00:00.002+02:00

Ar Ketlīnu Edvardu pazīstams neesmu. Vispār par tādu dzirdu pirmo reizi. Bet, palasot viņas pašraksturojumu portālā "Facebook", šķiet, nekļūdīšos, ja mans iespaids par jauno dāmu būs šāds: Ketlīna Edvarda skolas laikā labi mācījās, bija tuvu teicamnieces statusam, skolotāju ieredzēta, centīga, bet viss mainījās aptuveni priekšpēdējā vidusskolas klasē. Tad, reiz, kad viena no skolotājām uzkrita uz nerviem vairāk kā citas reizes, Edvarda viņai pateica: "Es piedrāžu to, ko jūs sakāt!" Un teicamnieces, kārtīgās un pieklājīgās skolnieces burbulis pārsprāga, atstājot slapju skolotājas lillā adīto džemperi, kas tāds kļuva pēc tam, kad šis mācībspēks, gados būdams, to dzirdot, iesvīda un aizskrēja sūdzēties direktoram. Asociācijas no personīgās pieredzes...

Iespējams, šis stāsts i ne tuvu neatbilst patiesībai. Ja tā, ļoti žēl. Bet patiesībai atbilst tas, ka Edvarda nāk no Kanādas, komponē un spēlē "folk-country" manierē, un dara to skaisti un estētiski. Vārdi "fuck" un "fucking" parādās tikai viņas runā sociālajos portālos, dziesmās viņa ir romantiska un jūtīga līdz vēmienam. Tas arī augstāk ļāva izteikt aizdomas par Edvardas iespējamo raksturu. Savā "Facebook" profilā viņa arī raksta, ka vairs neapmeklē džina cienītāju komūnas un Minesotā ražotās vodkas cienītāju sapulces, bet daži no Edvardas dzīves sapņiem esot kādu dienu iesildīt Toma Petija koncertu, uzstāties ar K.D.Langu, atvaļinājumu pavadīt kopā ar vecākiem, vairāk pievērsties labdarībai un iemācīties labāk spēlēt ģitāru.

To gan viņa pieprot gana labi tāpat. 17.janvārī, tas ir dažas dienas atpakaļ, oficiāli iznāk Edvardas jau ceturtā plate "Voyageur". Viņas debija bija 2003.gadā ar albumu "Failer". Šī plate ātri vien atnesa viņai gaidīto atzinību - dziesmas "Six O’Clock News" un "Hockey Skates" kļuva par augsti novērtētām dzimtenē Kanādā. 2005.gada plate "Back To Me" guva pirmos starptautisko panākumus, lielā mērā pateicoties dziesmas "Summerlong" izmantošanai filmas "Elizabethtown" skaņu celiņā. Filmā galvenās lomas atveidoja Orlando Blūms un Kirstena Dansta.

"Es rakstu dažas dziesmas, spēlēju tās koncertos, ierakstu tās. Dažas nav īpaši labas, bet dažas man joprojām patiešām patīk," savā manierē saka Edvarda, nobeidzot ar informāciju, ka viņa šobrīd cenšas ierakstīt savu ceturto plati un cer, kā tā būs "faking" aizraujoša! Vai kaut kā aptuveni tā. Šis ieraksts profilā acīmredzot tapis kādu laiku atpakaļ, jo ceturtā plate "Voyageur" jau ir, tā teikt, galdā. Dažas dziesmas no tās var noklausīties še apakšā. Pirms tām video dziesmai "Change The Sheets", arī no jaunās plates.

Papildus resursi:
http://www.kathleenedwards.com
http://www.facebook.com/kathleenedwardsmusic
http://www.myspace.com/kathleenedwards

Foto raksta ievadā no Ketlīnas Edvardas profila portālā "Facebook".

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

"The Little Willies" - "Jolene" (video), "For the Good Times" (pilns albums)

2012-01-19T16:00:00.001+02:00

Savas saknes jau laikam noliegt nav iespējams. Tāpat kā ikviens cilvēks savos pirmssākumos ir bijis ar garu, baltu asti, ikviens vishiperaktīvākais kūts gailis ir bijis ola vai ik katrs deputāts reiz bijis normāls cilvēks, tā arī visi amerikāņu mākslinieki savā sirdī nes tradicionālo savu senču zemes mūziku - "country". Tur nu neko nepadarīsi. Tas var patikt, nepatikt, bet ar to jāsamierinās. Pārsvarā viņiem tas patīk, un tie to ne tikai neslēpj, bet pat īpaši izceļ.

Kurš gan nezina Noru Džounsu? Viņas miega dziesmas ieaijā jau vismaz pusotru paaudzi. Džounsas albumi, vismaz pirmie, gāja uz "urrā!" vai ikvienas valsts mūzikas topos, un viņa tika uzkatīta par tādu kā "adult contemporary" listu pastāvīgu dalībnieci. Pēdējos gados viņas daiļrade vairs nesniedz agrākās virsotnes; varbūt tieši tāpēc tagad Džounsai ir vairāk laika pievērsties blakus projektiem? Tā nav tiesa - apvienība "The Little Willies" radās Noras Džounsas solokarjeras ziedu laikos - 2003.gadā. Tajā viņai piepulcējās Ričards Džulians, Džims Kampilongo, Lī Aleksandrs un Dans Rīzers. Visi viņi mūzikā nav, tā teikt, pirmo reizi ar pīpi uz jumta, un visus viņus saista mīlestība uz savu amerikāņu kantrī.

2006.gadā "The Little Willies" laida klajā debijas plati, nosauktu pašu vārdā. Tā ir ļoti jūtīgu dziesmu kompilācija, tā līdzinās Džounsas pašas sākuma daiļradei, vien ar to atšķirību, ka šajā projektā dziesmas ir daudzveidīgākas un vokāli bagātīgākas. Interesanti, ka "The Little Willies" aizsākās tikai gadu pēc Džounsas debijas plates "Come Away with Me" (2002) un tās grandiozajiem panākumiem visā pasaulē. Iespējams, paši "The Little Willies" dalībnieki bija cerējuši, ka šis apstāklis - Džounsas lielie sasniegumi - uzraus debesīs arī šo projektu? Bet tā nenotika - albums kaut cik vērā ņemamo desmito pozīciju ieņēma tikai specializētajā ASV kantrī mūzikas topā.

"For the Good Times" turpina pirmā albuma tradīcijas, taču jāatzīst - tas vairs nav tik emocijām bagāts kā debija. No otras puses tas nav tik gaudulīgs kā priekšgājējs. Kas pozitīvi abās platēs - tajās nav tikai kaverversijas vien. Blakus Džonija Keša "Wide Open Road", Dollijas Pārtones "Jolene" un Villija Nelsona "Permanently Lonely", albumos rodamas arī Kampilongo un pašas Džounsas sacerējumi.

Pasaules mūzikas prese, protams, šo "The Little Willies" jauno albumu "For the Good Times" gar ausīm nelaiž, sevišķi Amerikā. To skaļi reklamē gan ASV radiosabiedrība "NPR", gan britu mūzikas izdevums "Uncut", gan neskaitāmi citi ar mūziku saistīti resursi. Katrā ziņā kantrī stila cienītājiem patiks, sevišķi tiem, kas nav "hardcore" kantrī piekritēji, - tik tādiem mēreniem, kam tīk tas, ko allaž darījusi Džounsa. Dollijas Pārtones dziesmas "Jolene" video no jaunās plates šeit turpinājumā, tūlīt aiz tā - pilns jaunais albums.

Papildus resursi:
http://www.thelittlewillies.net
http://www.myspace.com/thelittlewillies
http://www.facebook.com/thelittlewillies

Foto raksta ievadā "The Little Willies" albuma "For the Good Times" vāciņš no grupas profila portālā "Facebook".

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

"First Aid Kit" - "Emmylou" (video), "The Lion’s Roar" (pilns albums)

2012-01-18T16:00:00.003+02:00

2012.gads oficiāli sācies arī šeit. Šodien, kad janvāris tikai knapi pāri pusei, ir tas gods un laime stādīt priekšā plati, kuras iznākšanas gads datējams ar skaitli "2012". Tās ir divas māšeles no Zviedrijas - Džoanna un Klāra Zoderbergas jeb duets "First Aid Kit". Viņas pirms gada bija vienas no pirmajām, ar ko uzsākās šīs vietnes daudz maz aktīvā muzikālā dzīve. Viņu mežā uz celma iedziedātā "Fleet Foxes" dziesma "Tiger Mountain Peasant Song" šobrīd vietnē "Youtube" noskatīta jau 2,6 miljons reižu, un tieši tā abām māsām pavēra ceļu uz skatuvēm, kurās tās gozējas tagad.

Krietni virs vidējā svārstījās "First Aid Kit" debijas albuma "The Big Black & The Blue" (2010) novērtējums starptautiskajos mūzikas izdevumos. Vai jaunā plate "The Lion's Roar" būs tikpat skaļš lauvas rūciens, rādīs laiks - tā oficiāli iznāks tikai 24.janvārī. Ko var pateikt "uz ausi" - lai arī tas duetam tieši muzikāli ir manāms solis uz priekšu, cauri visam albumam vijas tā vienkāršība, ar kādu māsas Zoderbergas asociējas daudziem faniem - vienkāršas meitenes ar ģitāri meža vidū, uz celma ar kājām, iespējams, skudru pūznī, kura iemītnieces dusmīgi ložņā pa dziedošā pārīša plikajām ciskām un dažviet profilaksei arī uzčurā, radot Džoannas un Klāras skanīgajās balsīs papildus dramatismu un paplašinot to emocionālo gammu.

Šī ir ļoti laba plate. To var noklausīties zem šī raksta, pirms tam pavērojot arī video dziesmai "Emmylou" no tās.

Papildus resursi:
http://thisisfirstaidkit.com
http://www.myspace.com/thisisfirstaidkit
http://www.facebook.com/firstaidkitofficial

Saistītie raksti:
"First Aid Kit" - "Tiger Mountain Peasant Song", "Ghost Town" (video, audio)
10 dziesmas, kuras vajadzēja noklausīties 2011.gadā

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

"The Shins" – "Simple Song" (jaunākie singli un albumi - 16.01.2012)

2012-01-17T16:00:00.001+02:00

Pagājis mēnesis, kopš pēc Ziemassvētku trakumiem atkal atlabusi jauno singlu un albumu industrija. Vēl jau nekā īpaša, bet šis tas tomēr ir. Piemēram, amerikāņu indie roķeri "The Shins". Tās līderis multiinstrumentālists Džeims Mersers kopā ar kolēģiem (tie gan gadu gaitā mainījušies) ir aktīvi jau kopš 1997.gada; viņu ceturtā studijas plate "Port of Morrow" ir sagaidāma šā gada 20.martā. Pirmais singla no tās "Simple Song", jāatzīst, šajā nedēļā ir ārpus jelkādas konkurences.

Ko lietas labā darīt cenšas arī Emija Lī un kolēģi no apvienības "Evanescence". Tomēr viņu trešā, grupas vārdā nosauktā plate, neraisa tādas emocijas kā pirmās divas, sevišķi pirmā. Laikam jau pārāk pierasts, toreiz šādā stilā, šķiet, viņi vienīgie darbojās daudz maz plašākā mērogā. To nevar teikt par Florenci Velču un viņas kompāniju "Florence And The Machine" - dziesma "No Light, No Light" no trešā albuma "Ceremonials" ir pat ļoti vērā ņemams jaunums.

NEDĒĻAS SINGLS! "The Shins" – "Simple Song"

"Evanescence" – "My Heart Is Broken"

"Florence And The Machine" – "No Light No Light"

"Oberhofer" – "Gotta Go"

"The Ting Tings" – "Hang It Up"

Šeit jauno singlu liste:

Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:
"Attack! Attack!" – "This Means War"
"The Big Pink" – "Future This"
"Diagrams" – "Black Light"
Ani DiFranco – "Which Side Are You On?"
"Enter Shikari" – "A Flash Flood Of Colour"
"Foe" – "Bad Dream Hotline"
Frank Turner – "The Second Three Years"
Anthony Green – "Beautiful Things"
"Guided By Voices" – "Let's Go Eat The Factory"
"Howler" – "America Give Up"
"King Krule" – "King Krule"
"One Sonic Society" - "Forever Reign"
"The Red Inspectors" – "Are We The Red Inspectors? Are We?"
"Tribes" – "Baby"

Ko nevajadzētu palaist garām un kāpēc?

"The Big Pink" – "Future This"

Angļu "elektro-roka" duets "The Big Pink" nav ļoti zināms kolektīvs, tam ir savs specifisks sekotāju pulciņš. Taču puišu Robija Furzes un Milo Kordela otrā plate "Future This", šķiet, varētu šo to mainīt. Tikai tas, kurš nekad nav dzirdējis "The Big Pink", var kaut ko fantazēt par tēmu, ka mūzika ar elektronikas piesitienu ir zemē metama.

"Diagrams" – "Black Light"

Sems Dženders ir labāk zināms kā bijušais elektrofolka grupas "Tunng" līderis. Neesmu dzirdējis visu jauno plati, bet pirmais viņa singlalbums "Diagrams" sastāvā bija aizraujošs. Britu "The Independent" "Balck Light" nodēvējis par "indie-funk" meistardarbu, kas ietver sevī tādas dziļi emocionālas dziesmas kā "Tall Buildings" un "Mills". Un tāpēc tā noteikti ierindojas tuvākajā laikā noklausāmo plašu sarakstā.

Ani DiFranco – "Which Side Are You On?"

Cilvēki ir dažādi. Citi paslēpjas mūzikā, lai rastu mieru no visām politikām-šmolitikām, visiem kariem, konfliktiem, krīzēm un šmīzēm. Taču Enija Difranko, gluži otrādi, - viņa ar mūzikas palīdzību par kaut ko visu laiku cīnās. Vai pret kaut ko. "¿Which Side Are You On?" ir viņas septiņpadsmitā studijas plate, un tā cīņassparā, šķiet, nav izņēmums, par ko liecina nosaukums. Taču, lai arī dziesmās Difranko cīnās par lezbiežu, suņu, kaķu vai jebkādām citām tiesībām un brīvībām, tās melodiski aktīvajai kundzei padodas labi. Bet vispār viņa šķiet tāda pusķerta, un arī tāpēc plate noteikti jānoklausās.

Foto raksta ievadā grupa "The Shins" no www.earections.com.

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

Jill Andrews - "Worth Keeping" (video), "The Mirror" (pilns albums)

2012-01-16T16:00:00.000+02:00

Tiem, kas cerēja šogad tikt cauri sveikā bez sniega un sala, nepaveicās - zemi klāj šoziem pirmais kārtīgais sniegs, un sals, lai arī nav tik liels, ka pupi paliek zili, tomēr nedaudz kniebj. Un, kad tam visam pāri uzspīd saulīte ar zobiem, liekas, - nu kas var būt vēl skaistāks? Protams, Eltons ir skaistāks par visu šajā pasaulē, bet šoreiz ne par viņu. Balti saulainos ziemas skatus pavadīju ar kādu amerikāņu dziesminieci fonā. Viņas vārds ir Džila Endrjū, un tas, ko viņa dzied un kā, ir gauži piemērots šim gadalaikam un laika apstākļiem - viss sasalis, viss balts un gaišs un tik apcerīgs!

"Tas sākas ar balsi. Pirms jūs novērtējat vārdus, pirms atklājat vieglo melodiju, kas tos satur kopā, tā [balss] skar pirmā," savā "Facebook" profilā raksta vai nu pati Endrjū vai kāds, kurš to dara viņas vietā. Apraksts par jaunās dziedātājas balss īpašībām gan ir tik cildens, ka brīžiem paliek neērti viņas vietā (sevišķi, ja rakstītāja ir viņa pati), taču, jāatzīst, melots tur nav - Džilas Endrjū balss ir tiešām laba. Domāju, ideāli piemērota kantrī dziesminiecei, uz ko viņa nedaudz pavelk, bet labi, ka laikus no tā atkal attālinās, dāvājot klausītājam tādu vairāk eiropeiskāku folkmūziku.

Endrjū bijis viens no tiem talantiem, kas ar mūziku galvā dzīvojis jau kopš mazām bērnu dienām. Dziedājusi viņa vienmēr - gan, mazai meitenei esot, zem priedes mežā kopā ar vasaras nometnes vadītāju, kurš iemācīja viņai pirmos trīs akordus uz ģitāras, gan projektā "The Everybodyfields" (tas bija folka - kantrī projekts ar viņas draugu Semu Kvinnu), gan tagad, savas solokarjeras laikā. Pēc 2009.gada debijas singlplates, nosauktas pašas vārdā, pagājušā gadā beidzot tapa izdots Endrjū debijas albums "The Mirror". Tās ir dziesmas ar intīmu pieskaņu, šķiet, iedziedātās un spēlētas tieši katram, kurš klausās - bez liekiem instrumentāliem izskaistinājumiem un novitātēm. Vienkārši dziesmas pārdomām. Pat ne izklaidei, bet tieši pārdomām un apcerei.

Turpinājumā video dziesmai "Worth Keeping" no Endrjū debijas singlplates "Jill Andrews" un visa debijas plate "The Mirror". Kā vienojāmies - vienkārši pārdomām un apcerei.

Papildus resursi:
http://www.jillandrews.com
http://www.facebook.com/jillandrewsmusic
http://www.myspace.com/jillandrewsmusic

Foto raksta ievadā no Džilas Endrjū profila portālā "Facebook".

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

10 dziesmas, suminot Deividu Boviju 65 gadu jubilejā

2012-01-15T16:00:00.001+02:00

"Labāk vēlāk, nekā nekad," pēc seksa ar Čapājevu teica Petjka un uzvilka prezervatīvu ar lubrikantiem un zemeņu garšu, kuru nēsāja līdz Staļins pavēlēja viņu nogalināt, jo bija aizdomas, ka tas ir gruzīnu spiegs. Lūk, šādas aplamas vēstures zināšanas, acīmredzot, liecina arī par to, ka gan seni notikumi, gan zīmīgi datumi uz vecumu vairs nestāv prātā.

8.janvārī savu 65 gadu jubileju atzīmēja mūzikas hameleons, viena no mūsdienu dzīvajām leģendām - dziedātājs, komponists un aktieris Deivids Roberts Džons jeb Deivids Bovijs. 25 studijas albumi, 9 koncertieraksti, neskaitāmi projekti kopā ar citiem māksliniekiem un lomas filmās. Daudzi no galvas zina desmitiem Bovija populārāko dziesmu - "Starman", "Life on Mars?", "Heroes" un citas, bet šeit turpinājumā būs desmit mazāk zināmas, ko tur slēpt - ģēnija, kompozīcijas no garā diskogrāfijas saraksta. Bet visus, kas vēl nav ievērtējuši Boviju kā aktieri, aicinu noskatīties režisora Kristofera Noulana 2006.gada mistisko trilleri "The Prestige".

1. "Holy Holy" (singls, 1971)

2. "Magic Dance" ("Labyrinth", 1986)

3. "Pallas Athena" (singls, 1997)

4. "Prisoner of Love" ("Tin Machine", 1989)

5. "Be My Wife" ("Low", 1977)

6. "Rubber Band" ("David Bowie", 1966)

7. "Suffragette City" ("Changesonebowie", 1976)

8. "Crystal Japan" (singls, 1980)

9. "Never Get Old" ("Reality", 2003)

10. "Time" ("Aladdin Sane", 1973)

Šeit visu rakstā minēto dziesmu kompilācija:

Foto raksta ievadā no www.listal.com.

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

Sebastian Lind - "I Will Follow" (audio), "Sebastian Lind" (pilns albums)

2012-01-14T16:00:00.000+02:00

24 gadus vecais dāņu puisis pirmo reizi ausīs nāca aptuveni gadu atpakaļ - 2010.gada maijā viņš patīkami pārsteidza pasauli (nezinu, varbūt arī pats sevi) ar debijas plati, kas nosaukta paša vārdā, un viņu sauc Sebastians Linds. Video dziesmai "Stay" bija aizkustinošs - protams, par mīlestību. Un par meiteni, kam viss krīt ārā no rokām. Un, skaidrs, ja kādam uz ielas padod viņa netīšām nomestās atslēgas, viss turpinās pie vīna glāzes un baltos palagos. Ja tā padomā, labi, ka vakar RIMI neko nepateicu kundzei gados, kad, aiz viņas ejot, pamanīju, ka no kabatas tai izkrīt palietota šņupdrāna...

Bet Sebastians ir malacis. Viņa debijas plate ir pārsteidzoši nobrieduša. Pārsteidzoši, jo tās ieraksta un izdošanas laikā viņam bija tikai knapi pāri divdesmit. Linds spēlē un dzied to, ko sauc par labu popmūziku. Ņemot vērā viņa izcelsmes zemi, šis pops ir ar patīkamo ziemeļniecisko pieskaņu. Ir amizanti klausīties, kā vēsie skandināvi runā un atzīstās mīlestībā. Aptuveni kā nosalis pingvīns piebaksta otram un saka: "Ei, nu zini, es tevi mīlu, ja!", un tad abi turpina drebināties tālāk. Tik pat neuzbāzīga ir Linda debijas plate. Runā, šajā gadā uz strīpas ir jau otrais albums, bet pirmais "gulbītis" no tās ir jau palaists - singls "I Will Follow". To un debijas plati, gaidot jaunumus no Sebastiana Linda, tad arī aicinu še ievērtēt.

I Will Follow by Sebastian Lind

Sebastian Lind by Sebastian Lind

Papildus resursi:
http://www.facebook.com/sebastianlindmusik
http://www.myspace.com/sebastianlind

Foto raksta ievadā no www.flickr.com.

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

Oddur - "Seven Second Echo", "Call You Up" (audio)

2012-01-13T16:00:00.001+02:00

Viendien pavecākā žurnāla "GEO" numurā palasījos rakstu par laimīgas dzīves formulu. Vai laimi var ieprogrammēt, vadīt, paredzēt? Vai ir lietas, kuras jādara vai nav jādara, lai cilvēks, nodzīvojot mūžu, varētu teikt: "Sasodītā vecuma podagra un rahīts, bet es tomēr esmu tik laimīgs!"? Cik liela loma cilvēka mūža gājumā ir bērnībai? Vai tad, ja, sīks būdams, esi bijis huligāns, tāds būsi arī mūža nogalē? Vai otrādi - ja esi bijis kārtīgs un akurāts, vai arī sirmā vecumā tāds būsi? Aprakstītā pētījuma rezultāti uzrādīja - lai arī bērnības pārdzīvojumi atstāj iespaidu uz visu tālāko dzīvi, tie nav noteicoši tajā, vai cilvēks mūža tālākajās gaitās sevi sajutīs kā laimīgu.

Šis garais ievads tiek virzīts uz to, ka, neskatoties uz visiem pētījumiem, katrs zina, ka ļoti daudz kas dzīves uztverē un tālākajos panākumos ir saistīts ar bērnību - sapņiem, pārdzīvojumiem, pāridarījumiem, it visām emocijām. Mūsu pašu slavenais režisors Oļģerts Kroders par teātri un aktieru bīdīšanu tajā sāka interesēties pēc tam, kad, šķiet, krustmāte viņam uzdāvināja nelielu skatuves maketu ar koka figūriņām aktieru vietā. Arī šī raksta varonis Odūrs Mārs Runarsons jeb vienkārši Odūrs, audzis nelielā Īslandes ciematiņā, bērnībā vērojis dabas procesus, skaistās dzimtenes ainavas, un domas par tām aizvedināja mazo puiku līdz mūzikai. 11 gadu vecumā viņš jau spēlēja sintezatoru kādā vietējā grupā, bet 17 gados dzimtās āres nomainīja pret dzīvi Anglijā.

Tur viņš sastapa divus vīrus - Endiju Bārlovu un Lū Rodu jeb elektroniskās mūzikas duetu "Lamb", kam Odūrs kādu brīdi piespēlēja ģitārīti. Bet šī stāsta ievadā minētās bērnības ietekmes iztirzāšana nebija bez iepriekšēja nodoma. Jo tieši tas notika ar jauno īslandieti. Viņš atgriezās pie saknēm. Ne fiziski, bet emocionāli - caur mūziku. Daži avoti norāda, ka pagājušā gadā iznākusī Odūra plate "Our Place In This?" ir viņa debijas soloalbums, paša mākslinieka mājaslapā uzrādās vēl viens albums, kurš iznācis 2006.gadā - "Early Daze". Bet tas nebūtu galvenais. Odūrs ir īslandietis, un tas ir zīmogs. Sevišķi mūziķim. Viņa dziesmas skatās uz pasauli ar bērnības acīm, es vismaz tā pieļauju, jo, piemēram, kompozīcija "Seven Second Echo" man klausoties asociējās ar notikumiem, kad man bija kādi 6 gadi - uzrāpos kokā un netiku no tā lejā, visu dienu pavadīju kokā, vērojot dabas norises un lūdzoties, lai manu neapskaužamo, viegli izmantojamo stāvokli nepamana blakus kokā esošā lapseņu pūžņa iemītnieki.

Diemžēl nav pilna albuma, ko šeit ievietot, vien dažas dziesmas un plati prezentējošu materiālu. Bet ar to pietiek, lai uzķertos uz šī īslandieša izliktā bērnības atmiņu āķa.

08 Seven Second Echo by oddurmusic
03 Call You Up by oddurmusic

Download

Papildus resursi:
http://www.oddurmusic.com
http://www.facebook.com/oddurmusicmanagement
http://www.myspace.com/oddurmusic

Foto raksta ievadā no Oddur profila portālā "Facebook".

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

Singli bez albumiem - 2 ("Siamese Fighting Fish", "Dig Deeper" u.c.)

2012-01-12T16:00:00.000+02:00

Kāds laiciņš pagājis un atkal uzradušās dažas dziesmas, kuras vai nu ir vienīgās sakarīgās kādā albumā vai arī dzīvo pilnvērtīgu dzīvi bez albuma.

"Siamese Fighting Fish" - "A Liar Cried Wolf"
Seši vīri spēka gados no Kopenhāgenas Dānijā izvēlējušies iet savu ceļu mūzikā, sajaucot smago mūziku ar nopietno, ja par nopietno var saukt vienu vijolnieku starp elektrisko, akustisko un basģitāru pavēlniekiem un ārkārtīgi mundru bundzinieku. Pagājušā gadā šīs Siāmas cīņu zivis izdeva, laikam jau, debijas albumu "We Are the Sound", dziesma "A Liar Cried Wolf" no tās še apakšā. Nebūtu skumīgā vijoļu puikas, diez vai tā pavilktos. Bet par gaumi jau nestrīdas - vai nu tā ir vai nav. Tāpēc šeit var noklausīties visu dāņu plati.
A Liar Cried Wolf by SIFIFI

"Dig Deeper" - "Memphis"
Norvēģu kvintets "Dig Deeper" sauc sevi par "rokkantrī" ansambli. Pazīstot savas īpašās attiecības ar kantrī mūziku, neko uzrunājošo no Eināra Kaupanga un viņa kolēģiem negaidīju. Tomēr laikam Norvēģijā kantrī ir pavisam kas cits, salīdzinot ar Ameriku. Un tā "Dig Deeper" izrādījās vienkārši labas popmūzikas izpildītāji. Šie sola, ka šajā gadā varēsim klausīties viņu jauno plati, bet, kamēr to gaidām, dažas dziesmas varam klausīties grupas profilā portālā "Facebook" un vienu - "Memphis" - arī šeit.
Memphis by Dig Deeper

"Bengtsarvet" - "Slutet"
Pagājušā gadā singlplati "Slutet/Monarken" izdeva noslēpumains zviedru postroka veidojums "Bengtsarvet". Noslēpumains, jo nekas par to nav lāga zināms. Tik, ka zviedri un ka ir sasodīti labi. Vienai no albuma divām dziesmām ir tapis arī oficiāls video. Tad nu, ieklausoties skaņdarbā "Slutet", varam piezīmēt savā 2012.gada plānotājā: "Kaut kad, 2012.gada vasarā, mūzikas ierakstu katalogos meklēt zviedru "Bengtsarvet" debijas albumu! Ja neatrodas, jādara jebkas cits, ko dara skarbā skandināvu tauta, - piemēram, jānodibina zviedru ģimene."

"The New Tigers" - "Chocolate"
Par somu alternatīvās popgrupas muzikālajām kvalitātēm galva vēl mazliet jāpalauž. It kā ir debijas albums, koncerti, taču - nepaņem! Bet mūzika jau nav slikta! Tāpēc izdomāju - jāsāk ar mazumiņu. "Chocolate" šajā sakarā labi noderēs. To tad tagad klausīšos vismaz desmit reizes pēc kārtas, līdz bez griezīgajām, sirēnu skaņām līdzīgajām ģitāras solopartijām vairs nevarēšu iedomāties savu dzīvi.
The New Tigers : Chocolate by Soliti

"Raised Among Wolves" - "Boys Will Be Kings"
"Viņu dziesmas balansē uz virves, kas savieno svētlaimi ar vistumšākajiem un nomocītajiem sirds nostūriem," kaut kā aptuveni tā teikts 2011.gada "SPOT" festivāla, kas norisinās Dānijā, reklāmas brošūrā. Man šķiet, pārāk skaļi teikts. Bet skaidrs - reklāmai jābūt iedarbīgai, tāpēc jārunā skaļām frāzēm. Patiesībā šis septiņu dāņu kolektīvs spēlē mazliet izsmalcinātu popmūziku, un, ja kāds tajā redz virvi, kas kaut ko savieno, lai nu būtu. Plates jau laikam viņiem vēl pa īstam nav, bet dažas dziesmiņas noklausāmas grupas "Facebook" profilā. Viena, cik noprotams, svaigākā, - arī šeit.
Boys Will Be Kings - Final Single by Raised Among Wolves

Foto raksta ievadā grupa "Raised Among Wolves" no tās profila portālā "Facebook".

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

"Liturgy" - "Aesthethica" (pilns albums)

2012-01-11T16:00:00.000+02:00

Ir divas lietas, ko, pēc maniem uzskatiem, ēd garā dīvaini ļaudis. Tās ir olīves un garneles. Šajā pašā kategorijā arī allaž esmu ieskaitījis cilvēkus, kas sajūsmā ģībst no hiphopa un smagā metāla. Tā, kurā kāds, parasti garmatains, vīriņš pie mikrofona vicina pa gaisu savas kuplās krēpes un izkliedz vemšanas skaņām līdzīgus pantus un piedziedājumus. Reiz jaunībā biju ieklīdis festivālā "Survival", kas notika Liepājas pamestajos spīķeros, kur šobrīd atrodas sporta klubs un mēbeļu veikals (spīķeri tika atjaunoti). Nu lūk, un tajā pasākumā bija daudz, par ko pasmieties. Pārsvarā par idiotiem, kas, izmantojot apreibušo publiku, varēja savas nerealizētās, guļamistabās sacerētās, bezcerīgās dziesmas, vai kaut ko tām līdzīgu, pasniegt kā koncertu. Izstaigājis trīs stāvus, kuros pasākums notika, nonācu pagrabā. Un te kūsāja īstā dzīve! Notikās kaut kāds trešeru festivāls. Uzmanību pievērsa ne tik daudz tā vemšana mikrofonā, cik publika. Ar zināmu baudu noskatījos uz kādu fanu, kurš ar pilnu alus krūzi piegāja pie skatuves un "ritmā" sāka mētāt savu mataino galvu. Protams, fizikas likumi darīja savu - no šādām ķermeņa kustības amplitūdām, alus trauks bija izšļakstījies tukšs jau pēc minūtes. Tad mans jauniegūtais draugs matainis devās pēc nākamās alus glāzes un viss atkārtojās no jauna, un tad atkal no jauna. Pēc trešā izlietā aliņa man apnika, un es aizgāju mājās, vēl vairāk nostiprinot sevī pārliecību, ka šādas mūzikas cienītājiem vajadzētu, kā minimums, būt vismaz kaut kādā uzskaitē.

Gadi gāja, un pienāca 2012., ka runā, pēdējais gads Pasaules vēsturē. Un kādās šā gada pirmajās dienās man šīs atmiņas par "koncerta" apmeklējumu atkal iešāvās prātā - atdzima kā bilde 3D kinolentē. Un tam par iemeslu bija amerikāņu trio (bildēs viņi ir četri, taču, pēc interneta resursu ziņām, viens no dalībniekiem, Gregs Fokss, grupu ir pametis) "Liturgy" pagājušā gadā iznākusī plate "Aesthethica". "Liturgy" ir melnā metāla grupa no Brūklinas. Izdzirdot vārdu savienojumu "melnais metāls", laikam nekavējoties vajadzētu pārmest krustus, ieziesties ar jaunavas siekalām un, ūdens vietā izmantojot gāzētu minerālūdeni ar citrona garšu, bet švammes vietā - melnu, nekastrētu kaķi, izberzt paduses, stāvot ar krūšu galiem pret rietumiem. Pieļauju, šis varētu būt labs rituāls kādā sektā, kas cīnās pret visu "melno un tumšo" un gaida 12.12.12.

Bet, neskatoties uz visiem tumšajiem apzīmējumiem un grupas stila nosaukumā iekodētajām gaidām pēc vemjoša vīra pie mikrofona, "Liturgy" mani atsēdināja. Un atsēdināja no sajūsmas! Vajadzēja jau nojaust, ka arī metālisti, vismaz daži, seko līdzi progresam un dažādām jaunām vēsmām. Šie trīs jaunekļi to ir darījuši, radot tādu melnā metāla mūziku, kas ir pat klausāma! Nekur nav zudis vemjošais vīrs, taču viņš ir otrajā plānā aiz instrumentālās mūzikas, viņš, Hanters Hants - Hendriks, dzirdams gandrīz tikai fonā kā tāds iepriekšējā rituālā minētais kastrētais kaķis, kam vēl diegi nav izņemti, tāpēc niez. Taču, klausoties "Liturgy" plati "Aesthethica", nācās piedzīvot atklāsmi - ja šo melnā metāla grupu garadarbos noņemtu vemjošā vīra vokālu, atstātu tikai melodiju un instrumentus, tie taču būtu vareni skaņdarbi! Kā "Liturgy"!

Katrā ziņā nedaudz nožēloju, ka pagājušā nedēļā biju pie friziera (starp citu, par to, ka esi kļuvis vecs, liecina fakts, ka tagad frizieris vairāk noņemas, lai sakoptu tavas Brežņeva stila uzacis, nevis matu rotu, no kuras jau tāpat daudz nekas nav palicis), tagad varētu savu ataugušo pūdeļa frizūru pakratīt "Liturgy" albuma ritmos. Bet, ja tu, mans mazais draudziņ, joprojām esi ar atlaistām baķenēm un bizēm, - pakraties gan!

Papildus resursi:
http://www.facebook.com/liturgynybm
http://www.myspace.com/liturgynybm

Foto raksta ievadā no www.todayszaman.com.

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

"Pearl and the Puppets" - "Make Me Smile" (video), "Little Diamonds" u.c. (dziesmu liste)

2012-01-10T16:00:00.000+02:00

Līdz 19 gadu vecumam Keitija Saderlenda ģitāru pat īsti nebija turējusi rokā. Vien kaut kad agrāk bērnībā bija mācījusies klavierspēli. Taču, nopirkusi jau kādu laiku kāroto stīgu instrumentu, Saderlenda to apguva ļoti ātri un tikpat ātri sakomponēja savas pirmās pāris dziesmiņas. Un kur gan mūsdienu jaunatne atrāda savus garadarbus? Ne jau svētdienās baznīca pirms dievkalpojuma. Protams, ieliek portālā "MySpace". Un ko domājies? Jau pēc nedēļas piedāvājumi no ierakstu kompānijām bija aizceļojuši līdz Saderlendas e-pasta kastītei.

Studijām augstskolā, kurā topošā popzvaigzne apguva sākumskolas skolotājas aroda gudrības un kuras pēkšņi bija kļuvušas par traucēkli, nu pienāca gals. Droši vien lielākais Saderlendas upuris, cerībā sasniegt mūzikas mākslas virsotnes. "Tas mani pamatīgi pārsteidza - te bija pedagogu pedagogi, un viņi atbalstīja manu lēmumu pārtraukt izglītoties," atceroties saprotošo attieksmi no saviem pasniedzējiem, pārsteigta ir Saderlenda. Un tas atmaksājās! Protams, ja visu mēra mērvienībās "Eltons Džons". Es varētu ziedot suņu patversmes iemītnieku barošanai savas aknas, ja man to palūgtu Eltons. Bet Saderlendai paveicās - viņa ar Eltonu devās vakariņās. Tas notika tāpēc, ka viņa parakstīja līgumus par sava menedžmenta pārvaldību ar kompāniju "Twenty-First Artists", kuras īpašnieka ir pats sers Eltons Džons. Laikam šovakar arī nopirkšu ģitāru, pa nakti sakomponēšu dažus gabalus, rīt ielikšu tos "MySpace" un tad sēdēšu un gaidīšu Eltona zvanu...

Kaut kad drīzumā gaidāms "Pearl and the Puppets" debijas albums. Vispār grupā ir vēl arī četri citi dalībnieki, bet, par cik viņi nav vakariņojuši kopā ar Eltonu, viņus pieminēt nav vērts. Bet, gaidot šīs jaunās skotu popmeitenes debijas rimbuli, turpinājumā dažas no jau publicētajām dziesmām - gan video, gan audio, sevišķi izceļot "Little Diamonds": pārsteidzoši labi tik jaunizceptai zvaigznītei.

Papildus resursi:
http://www.pearlandthepuppets.com
http://www.facebook.com/pearlandthepuppets
http://www.myspace.com/pearlandthepuppets

Foto raksta ievadā no "Pearl and the Puppets" profila portālā "Facebook".

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

"SBTRKT" - "SBTRKT" (pilns albums, audio)

2012-01-09T16:00:00.000+02:00

Kā reiz izteicās (vai līdzīgi) Maestro Raimonds Pauls, "visiem aktieriem ar laiku parādās viens netikums - tie grib ne tikai spēlēt teātri, bet arī sākt dziedāt, un tad es viņiem komponēju." Līdzīgi, šķiet, ir ar dīdžejiem. Es zinu, ka visu atlikušo mūžu sarkšu un bālēšu no kauna vien par to, ka tādu zinu, bet jā - viens piemērs ir arī mums, latviešiem. DJ Aivis no "Latvijas Radio 2"...:)))))

Iespējams, tieši no viņa šādu formulu nošpikoja anglis Ārons Džeroms. Tsjāā!...:) Kādu brītiņu uzstājies Londonas klubā "Plastic People" kā dīdžejs, kam patika ķimerēties ap "Radiohead", "Basement Jaxx", "M.I.A" un citu mākslinieku dziesmu remiksiem, Džeroms nolēma sākt veidot savu mūziku. "SBTRKT", kā sauc viņa projektu (saīsinājumā no angļu vārda "subtract" ("atņemt")) uzstāj, ka viņu mūzika ir britu "funky" un "dubstep", kā arī amerikāņu "R'n'B" un Čikāgas "house" mūzikas kokteilis. Baigi sarežģīti. Bet skan tas viss aizraujoši. To novērtēja arī britu "BBC", iekļaujot Džeroma dziesmas savu programmu rotācijās.

Tiesa, kāds izskatās Ārons, zina vien retais, jo uz skatuves viņš allaž darbojas maskā, kas redzama arī uz "SBTRKT" debijas plates vāka. Jo Ārons ir diezgan kautrīgs un pieticīgs. "Es neesmu īpaši sociāla personība, mēģināt pierunāt kādu dīdžeju spēlēt manas dziesmas - to es neprotu. Labāk savus ierakstus dot viņiem anonīmi un tad skatīties, vai tie tos spēlē. Jā spēlē, tad spēlē," bez acīmredzama patosa saka Džeroms. Domājams gan, ja ierakstus dīdžejiem viņš piedāvā tērpies savā maskā, diez vai būs kāds, kurš viņu aizmirsīs. Drīzāk, satiekot aizkulišu pustumsā, kāds var pārbīties līdz pilnām biksēm (džekiem) vai piebaidītiem bērniņiem (meitenēm). Nu labi, meitenēm var būt abi.

Ir pirmdienas pēcpusdiena. Kāpēc gan ar vieglu rokas vēzienu nenoslaucīt visu no darbagalda virsmas un nenodoties "SBTRKT" debijas plates vilinošajiem ritmiem? Iesilt var ātri. Un nav jau ar ko atdzesēties - turpināt var pa ceļam uz mājām autobusā pie stieņa.

Papildus resursi:
http://www.sbtrkt.com
http://www.facebook.com/SBTRKT

Foto raksta ievadā no "SBTRKT" profila portālā "Facebook".

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

Mūzikas ierakstu tirgus turpina stagnēt

2012-01-08T16:00:00.003+02:00

2011.gads bija rekordu gads singlu un digitālo albumu pārdošanā, ziņo portāls „Music Week”. Taču arī tas nespējot noslēpt acīmredzamo – mūzikas ierakstu pārdošanas tirgus Apvienotajā Karalistē turpina samazināties. Domājams, šāda tendence ir arī citviet pasaulē, arī Latvijā, ja vien šeit to vispār var nosaukt par tirgu.

Kompaktdiski pamazām aiziet nebūtībā

„New Official Charts Company”, kas veido oficiālo Apvienotās Karaliststes TOP 40, skaitļi rāda, ka, apvienojot gan fizisko, gan digitālo formātu, albumu pārdošanas apjomi 2011.gadā samazinājušies par 5,6%, kopā veidojot 113,2 miljonus albumu kopiju. Tai skaitā digitālo albumu pārdošanas rādītāji pieauga par 26,6% jeb 26,6 miljoniem digitāo kopiju laikā, kad albumu tirdzniecība CD formātā piedzīvoja kritumu 12,6% jeb 86,2 miljonu kopiju apmērā.

Tomēr albumi CD formātā britu salās joprojām ir vispieprasītākie mūzikas tirgū – tie sastāda 76,1% īpatsvaru, aiz sevis atstājot gan digitālo (23,5%), gan vinila plašu (0,3%) formātu. Bet digitālo albumu Krusta karš tikai sākas – 2011.gadā bija jau 15 albumi, kuru digitālās kopijas tika nopirktas vairāk kā miljons eksemplāros. Tāpat gluži kā Fēnikss no pelniem atdzimst vinila plašu formāts – tā pārdošanas apjoms pagājušā gadā Apvienotajā Karalistē pieauga par 43,7% jeb 337 tūkstošiem vienību.

Pieaugot mūzikas pieejamībai un pat pārprodukcijai, klausītāji aizvien biežāk izvēlas pirkt atsevišķu singlu, nevis visu albumu. Arī to parāda statistika – 2011.gads bija ceturtais pēc kārtas, kurā pārdoto singlu skaits pieauga. Pagājušogad tie bija 10%, sasniedzot 177,9 miljonus kopiju, no kuriem 99,3% tika iegādāti digitālā formātā.

Graujoši tirgu zaudē singli CD formātā. 2011.gadā Apvienotajā Karalistē šādi tika pārdoti 1,1 miljons singlu kopiju, kas ir 0,6% no to pārdošanas kopskaita. Ņemot vērā, ka visi pagājušā gada TOP 20 singli tika pārdoti vairāk kā 500 tūkstošos eksemplāru, CD formāta lomu tajā katrs var nojaust pats.

Jauns rekords

Nav arī tā, ka legāli pirkt mūziku nevēlas neviens. Tieši otrādi - spītējot iespējām jebko "nopumpāt" bez maksas, 2011.gada pēdējā nedēļa bija visu laiku veiksmīgākā nedēļa mūzikas industrijai pārdoto albumu un singlu ziņā - septiņu dienu laikā Apvienotajā Karalistē tika pārdots 1 miljons albumu un 5,7 miljoni singli (visos formātos).

Komentējot šos skaitļus, Britu Ierakstītās mūzikas industrijas asociācijas izpilddirektors Džeofs Teilors asi kritizējis Karalistes valdību, apsūdzot to nepietiekamā cīņā pret mūzikas pirātisma izplatību. "Britu mākslinieki turpina radīt neatkārtojamu mūziku, kas rezonē gan pašmājās, gan citur pasaulē," atzinis Teilors. "Bet, kamēr citas valstis sper pozitīvus soļus savu radošo industriju aizsardzībai, mūsu valdība ir pārāk lēna cīņā pret pirātismu, tādējādi vājinot autortiesības par labu ASV tehnoloģiju gigantiem. Apvienotās Karalistes mūzikas tirgus jau ir noslīdējis zem Vācijas līmeņa," pikts un noskaities turpina būt Teilors. Un piebilst: "Ja vien 2012.gadā netiks pieņemti nopietni mēri, investīcijas mūzikas biznesā atkal varētu turpināt samazināties. Un tas nozīmē, ka kāda nākamā Adele var arī nesaņemt iespēju spīdēt uz pasaules mūzikas skatuves."

Apvienotās Karalistes mūzikas industrijas 2011.gads skaitļos (pēc “Official Charts Company” datiem):

ALBUMI
Kopā pārdoti:
2010 - 119,9 miljoni
2011 - 113,2 miljoni (-5,6%),
no tiem CD formātā:
2010 - 98,5 miljoni
2011 - 86,2 miljoni (-12,6%),
digitālā formātā:
2010 - 21 miljons
2011 - 26,6 miljoni (+26,6%)

SINGLI
Kopā pārdoti:
2010 - 161,8 miljoni
2011 - 177,9 miljoni (+10%),
no tiem CD formātā:
2010 - 1,9 miljoni
2011 - 1,1 miljons (-40,5%),
digitālā formātā:
2010 - 158,6 miljoni
2011 - 175,1 miljons (+10,4%)

Kas notiek Latvijā?

Laikam, ņemot vērā mūsu tirgus izmēru un pārdzīvotās krīzes, Latvijā šī tendence samazināties pārdoto mūzikas ierakstu skaitam atspoguļojas jau vismaz no 2008.gada. Kā vēsta Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras un Latvijas Autoru apvienības jeb AKKA/LAA informatīvā izdevuma “AKKA/LAA Ziņas” 2011.gada augusta numurs, 2010.gadā par autoru darbu ieraksta jeb mehaniskās reproducēšanas tiesībām aģentūra iekasējusi 56 tūkstošus latus, kas ir par deviņiem tūkstošiem mazāk kā 2009.gadā. “Lielākā daļa atlīdzības jeb 77% iekasēts par darbu reproducēšanu kompaktdiskos un DVD. Aktīvākie producenti bija “Prāta Vētras ierakstu kompānija”, “Platforma Records” (kam šobrīd ir izsludināta maksātnespēja) un “Upe TT”,” vēsta informācija izdevumā.

Skaitļi, jāatzīst, visnotaļ smieklīgi. Bet, šaubu nav, ka atbilstoši reālajai situācijai. Ja paskatās apkārt - savos līdzcilvēkos, darbabiedros, draugos - būs grūti atrast kādu, kurš pēdējā laikā (1-2 gadi) būtu nopircis kaut vienu legālu CD. Ja ir, tas noteikti būs kāds Bočelli Ziemassvētku dziesmu albums vai “Knīpas un Knauķu” disks, ko iznīdējis mazais dēlēns, vai kaut kas tik pat lielam murgam līdzīgs. Ārzemju mākslinieki vispār var ieskrieties! Piemēram, vēlme Liepājā legāli nopirkt jauno “Coldplay” albumu CD formātā tā iznākšanas (vismaz) mēnesī līdzinās fantastikas trillera sižeta līnijai. Un tikai šobrīd, pateicoties “iTunes” dāvātajai iespējai, ir kaut cik reāla iespēja iegādāties to, ko vēlies un legāli, tiesa, tikai digitālā formātā.

Kas notiks tālāk?

Scenāriji ir dažādi. Taču ir skaidrs, ka kompaktiski kā mūzikas datu nesēji turpinās izmirt. Domājams, arī mp3 (vai analogu) failu dienas (gadi) ir skaitīti. Savukārt bumu piedzīvos “straumēšanas” jeb “strīmošanas” (no “stream”) pakalpojumu sniedzēji. Jau šobrīd dažviet pasaulē pieejams “Spotify” - vietne, kurā par nelielu samaksu iespējams klausīties miljoniem dziesmu un albumu. Latvijā gan tas nav pieejams un, kā pirms pusgada ziņoja prese, “Spotify” interese par Latviju “ir nekāda”. Tomēr pieejams ir līdzīgs serviss - “Grooveshark”. Arī šeit iespējams klausīties ļoti plašu mūzikas klāstu, veidot savas izlases, radiostacijas un ievietot dziesmas un albumus citās vietnēs, un darīt to var gan par velti (nedaudz bremzē, rādās kaitinošas reklāmas, ik pēc 60 minūtēm serviss atslēdzas - vismaz tā bija agrāk), gan nelielu samaksu. Un klausīties savu iecienīto mūziku var no jebkuras vietas, kur vien pieejams interneta pieslēgums. Un tad nav jāveido mājās sienu sienas ar disku kolekcijām - visu sev interesējošo var saglabāt ar pāris peles klikšķiem un pieslēgties neredzamajiem serveriem, kad vien uznāk iekāriens. Tiesa, saistībā ar "Grooveshark" nākotne nav tik sārtām rozēm kaisīta. Kā ziņo tas pats "Music Week", četras lielās ierakstu kompānijas - "UMG", "Sony", "Warner" un nu jau arī "EMI"- ir apvienojušās tiesas procesā pret "Grooveshark", vainojot to autortiesību pārkāpumos. Šis nu ir gadījums, kad tiešām gribētos cerēt, ka lielie onkoļi vienosies, un tas nebūs pārāk sāpīgi klausītājiem.

Nešaubos, ka piedzīvosim šādu situāciju: Liepājā ar koncertu viesosies Bobs Dilans un nedēļu pirms šī lielā notikuma visi pilsētas iedzīvotāji pastkastītē saņems jauno Dilana albumu bez maksas kā reklāmu. Ar ko Bobs pelnīs? Ar koncertu, protams. Biļetes uz kuru visi sāks pirkt, noklausoties bezmaksas dāvanu. Nu, tīri teorētiski, protams. Nu labi, ar Dilanu pāršāvu pār strīpu. Bet Dīters Bolens jau nu točna.

Rakstā izmantoti fakti un citāti no portāla "Music Week".

Foto raksta ievadā - dziedātāja Adele, kuras albums "21" pēc "Billboard" datiem ir bijis 2011.gada pasaulē pārdotākais (2 517 000 kopijas). Foto no popdust.com.

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

Tom Waits - "Bad as Me" (2011, albuma apskats)

2012-01-07T16:00:00.000+02:00

Aktieris, dziedātājs, komponists, vienkārši šovmenis, vārdu sakot, ģēnijs! Šķiet, šādās domās par savu elku ir vairums Toma Veita fanu, un to viņam, bez šaubām, ir daudz. Bet vēl vairāk ir ļaudis, kas, izdzirdot Veita griezīgo balsi, sāk skatīties apkārt, kur pālī dzied kāds dzērājs. Šis raksts tomēr būs vairāk no pirmās grupas viedokļa, jo 62 gadus vecais ģēnijs Toms Veits 2011.gada rudenī laida klajā savu septiņpadsmito studijas plati "Bad as Me", kura, aizsteidzoties notikumiem priekšā, ir līdz šim vienīgā šeit ķidātā, kas iegūs visaugstāko iespējamo novērtējumu.

Veits ir dzimis Kalifornijā (ASV) skolotāju ģimenē, viņa tēvs bija skotu/īru, bet māte norvēģu/amerikāņu izcelsmes. 1973.gadā klajā nāca Veita debijas plate "Closing Time" - tas ir albums, ko, šķiet, pats Veits nekad nav pārspējis. Pieļauju, viņš būtu leģenda, izdodot kaut vai tikai šo plati. Bet tā nenotika. Taču tai ļaužu grupai, kam Veita šā brīža "dziedāšana" liekas kā svepstošas polārpūces mēģinājumi sakliegt pārošanās partneri, mākslinieka iepazīšana būtu jāsāk tieši ar "Closing Time" - tur viņš tiešām dzied un nav "samaitājies" ar sev tagad raksturīgo meldiņu vilkšanas manieri.

Vēlāk, 1976.gadā, Veits izdeva vēl vienu leģendāru plati - "Small Change", ko ievada, šaubu nav, viņa vispopulārākā dziesma "Tom Traubert's Blues (Four Sheets to the Wind in Copenhagen)", kas zināma arī ar nosaukumu "Waltzing Matilda". Šajā platē Veits jau ir savā elementā - "The Piano Has Been Drinking (Not Me) (an Evening with Pete King)" saraudinās pat visciniskāko dzērāju, bet "Pasties and a G-String (At the Two O'Clock Club)" šim pašam dzērājam liks aizdomāties, kā varētu izrunāties viņa aknas, ja tām uz brīdi dāvātu runas spējas. Šīm divām platēm noteikti jau būtu jābūt katra melomāna kolekcijā sadaļā "Tom Waits". Nu tām piebiedrojas trešā - "Bad as Me".

Toma Veita mūziku nedrīkst iemīlēt uzreiz. Ja tā notiek, tas nav pa īstam. Iepatikties uzreiz, jā - tā var notikt, bet iemīlēt Veitu var tikai lēni un pamatīgi mēģinot uztvert vietu, stāvokli, dimensiju (nez, kā to vēl nosaukt?), kurā mājo viņa radošais gars. Sekojot līdzi mākslinieka daiļradei jau teju 15 gadus, "Bad as Me" ir pirmais albums pēc "Small Change", no kura burtiski nevar atrauties. Un, ja jāpasaka, kur tieši ir šis pievilkšanas spēks, to nemaz nevar - tas ir Veits un viss! Viņš visā iekļaujas tik organiski, ka nerodas nekādas šaubas - šis ir meistardarbs! Un šajā platē ir viens skaņdarbs, kam būtu vieta uz visu laiku labāko dziesmu pjedestāla - "Pay Me". Šīs dziesmas dēļ bija vērts nodzīvot līdz 2011.gada 21.oktobrim, kad "Bad as Me" nāca klajā.

"Bad as Me" ir pirmais Veita albums septiņu gadu laikā. Kādreiz plates viņam bira ik gadu vai, vēlākais, ik pa pāris gadiem. Un varbūt tieši tāpēc šī ir tik sasodīti laba! Vīrs jau ar vairs nav nekāds jaunais, un briedums dara savu. Platē "Bad as Me" Veits izklausās gluži kā noilgojies pēc sava klausītāja. Varbūt tāpēc viņš tam gribējis iztapt, dāvājot albumu ar dziesmām, ko reāli var nosaukt par hitiem?... Nē, Toms Veits ir un paliek Toms Veits, un lai viņš tikai pamēģina sākt dziedāt taisnāk, skanīgāk un ar labāku dikciju! Norausies!

Kritika plati uzņēma uz "urrā!". "The Daily Telegraph" un "The Independent" ar savu visaugstāko vērtējumu norāda uz plates pilnību. Arī man nav ko piebilst. Kādu brīdi atpakaļ domāju, nu kad beidzot priekšā nāks plate, kam arī es varētu ielikt maksimālo punktu skaitu? Un šeku klāt ir - Toma Veida albums "Bad as Me" saņem desmit balles no tikpat iespējamām. Tātad - tā tiešām ir pati pilnība! Labs sākums 2012.gadam.

Albuma vērtējums: 10/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 4/5
The Daily Telegraph: 5/5
The Guardian: 4/5
The Independent: 5/5
Pitchfork Media: 8,1/10
Rolling Stone: 4/5

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

"Synecdoche Montauk" - "БМПЧ" (video), "Чемоданъ", "Встречные" (audio)

2012-01-06T16:00:00.000+02:00

Tas nu ir noticis! Neskatoties uz visādu pajoļu aktivitātēm valsts valodas jautājumā (un no abām pusēm), mana atbilde ir šī - krievu mūzikas projekts "Synecdoche Montauk". Informācijas par to ir pamaz. Droši vien, rokoties dziļi interneta annālēs, kaut ko uzrakt varētu, taču man liekas, šeit galvenais nav vārdi un uzvārdi, bet gan pati mūzika. Šis jauneklis, kura vārds man nav zināms, ir kas līdzīgs mūsu Kārlim Kazākam, varbūt nedaudz jestrāks un daudzveidīgāks tieši stilu ziņā. Tas gan nav uzbrauciens mūsu Kazākam, jo, ja godīgi, projekts "Synecdoche Montauk" brīžiem ir nedaudz pāršāvis pār strīpu, eksperimentējot, piemēram, ar reperu piesaisti atsevišķu rindu iebļaušanai dažās dziesmās.

Tiek vēstīts, ka "Synecdoche Montauk" pagājuša gada nogalē plānoja izdot jaunu albumu. Vai tas noticis, nav zināms - grupas profili sociālajos tīklos nav diez ko pilnvērtīgi. Tomēr dziesmu "БМПЧ" jeb "бесконечное множество простых чисел" (bezgalīgs daudzums vienkāršu skaitļu) varam noskatīties un vēl pāris noklausīties caur "MySpace" portālu. Bet - Krievija ir Krievija! Un, pačukstēšu, šeit var noklausīties daudz vairāk "Synecdoche Montauk" dziesmu.

Synecdoche Montauk - Чемоданъ
Synecdoche Montauk - Встречные

Papildus resursi:
http://www.myspace.com/synecdochemontauk

Foto raksta ievadā no dedica.la.

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

Jon Lemmon - "The Last Supper Club" (pilns albums, audio)

2012-01-05T16:00:00.000+02:00

Pazudis tulkojumā, nodomāju, trīs reizes noklausoties Džona Lemmona sešu singlu apkopojumā "Singles (2010)". Tur ir gan "dreamy" balsis, gan "dubstep" ritmi, gan džeza interpretācijas. Katru no šīm sešām dziesmām varētu spēlēt kādā saviesīgā pasākumā vai dzīves brīdī - netrūkst nedz darba rutīnai piemērotu ritmu, nedz, piemēram, bēru ceremonijai noderīgs "soundtraks", mierīgi aizvietojot ierastos čīgātājus un klimperētājus, kas cenšas, cik var, lai ar savu spēli saraudinātu tuviniekus, bet jau pēc stundas ar to pašu sintezatoru kādā krogā trallina "Gaidu tevi dienas saulainajā pusē".

Džons Lemmons ir dzimis ASV, bet šobrīd mitinās Jaunzēlandē. Neesmu liels visādu miksēšanas vīru fans, pārsvarā gadījumu tie ir gaumē aprobežoti ļaudis, kam svarīgi noturēt vienotu ritmu, nemaz nedomājot par to, kas tam apakšā - paskricelē savas plates, dažreiz kaut ko iebļauj mikrofonā, un māksla, tā teikt, gatava! Bet Lemmons man patīk. Viņa remiksu plate "The Last Supper Club" tiešām IR māksla! Varu vēlreiz vērsties pie "Swedbankas" vadības un piedāvāt nomainīt to bankas filiālēs allaž skanošo fona murgu ar šo - i darba ražība celsies, i klientiem labāks noskaņojums.

Atceroties mākslas filmu "Kapteiņa Granta bērni", Jaunzēlande vienmēr asociējusies ar cilvēkēdājiem un vulkāniem. Esmu vairāk kā drošs, ka Lemmons nav redzējis šo kolosālo krievu laiku filmu, bet noskaņa, ko viņš rada savā singlu albumā, gan ir līdzīga - ja pie šīs mūzikas nedaudz aizdomājas, tad var satrūkties no sajūtas, ka jau esi uzsprausts uz iesma un grillējies kādā ciematā, kurā vietējie ēd tikai tūristus ar holesterīna līmeni normas robežās un asinsspiedienu ne augstāku kā 140/90. Bravo, Lemmon!

Papildus resursi:
http://jonlemmonmusic.tumblr.com
http://www.facebook.com/jonlemmonmusic
http://www.myspace.com/jonlemmonmusic

Foto raksta ievadā no Džona Lemmona profila portālā "Facebook".

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

"Three In One Gentleman Suit" - "Hi-Fi Burnout" (video), "Pure" (pilns albums, audio)

2012-01-04T16:00:00.000+02:00

Sākuši kā klasiska postroka pārstāvji, itāļu trio "Three In One Gentleman Suit" ar savu ceturto plati "Pure" ir nosprauduši savu pašu stilu, tā uzskata Itālijas mūzikas prese. Džordžio, Federiko un Paulu savu pirmo singplati "Battlefields in an Autumn Scenario" izdeva jau tālajā 2003.gadā, divus gadus vēlāk gatavs bija arī pirmais lielais debijas albums "Some New Strategies".

Izsekot grupas daiļrades un mūzikas stilu maiņas līkločiem var viņu mājaslapā, kurā ne tikai noklausāmi visi "Three In One Gentleman Suit" albumi, bet jaunākais - "Pure" - pat bez maksas lejupielādējams. Teikt, ka trio ir izgudrojis jaunu riteni, laikam gan teikt nevarēs. Ko nu vispār vairs jaunu izgudrosi? Viss jau ir tapis! Ja nu vienīgi kāds izgudrotu hiphopu, ko būtu iespējams klausīties... Tāpat arī ar "Three In One Gentleman Suit" - viņi drīzāk ir nevis novatori, bet tāds itāļu "Interpol", ar to domājot amerikāņu grupu, nevis tiesībsargājošo iestādi. Bet viņi ir "neslikti".

"Pure" lai skan turpinājumā. Pirms tam salīdzināšanai video dziesmai "Hi-Fi Burnout" no grupas pirmā albuma "Some New Strategies". Jāatzīst, izaugsme ir acīmredzama.

Pure by Three In One Gentleman Suit

Papildus resursi:
http://threeinonegentlemansuit.blogspot.com
http://www.myspace.com/threeinonegentlemansuit
http://www.facebook.com/pages/Three-In-One-Gentleman-Suit

Foto raksta ievdā no threeinonegentlemansuit.blogspot.com.

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

"Alarmist" - "Alarmist" (pilns albums, audio)

2012-01-03T16:00:00.001+02:00

Visa pasaule zina, kas ir skotu grupa "Mogwai". Un, ja to zina visa pasaule, tad kaimiņi jau jo īpaši. Turpat blakus esošajā Īrijā četri puikas gan jau, ka arī kratījuši pinkām noaugušās galvas skotu postroka veterānu koncertu laikā. Varbūt arī nav, bet viņu - Nīla Krovlija, Elisa Zerniaka, Osgara Djuka un Bernija Ohelpina jeb instrumentālā kvarteta "Alarmist" - daiļrade, šķiet ir visnotaļ salīdzināma ar minētajiem skotu kaimiņiem.

Visi četri grupas dalībnieki ir multiinstrumentālisti, tas nozīmē - viņi ir vieni no šā brīža postroka instrumentālo grupu modes viļņa, un tas ir tiešām apsveicami! Ir vienkārši prieks klausīties! Kritiķi slavē grupu "Alarmist" gan par dzīvajām izstāšanās koncertos, gan viņu mūziku vispār. Jā, arī es laikam pāris teikumus augšup tā izdarīju. A ko? Man patīk!

Vārdu sakot, pagājušā gada vasarā "Alarmist" laida klajā debijas plati, nosauktu savā vārdā. To tad arī še zem raksta iespējams noklausīties. Un, ja arī puišu debijas lielā plate un dažas nākamās būs tik pat īpašas, slavēsim viņus vēl sirsnīgāk kā visi pārējie.

Alarmist EP by ALARMIST+

Papildus resursi:
http://www.facebook.com/pages/Alarmist
http://www.myspace.com/alarmistband

Foto raksta ievadā no "Alarmist" profila portālā "Facebook".

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

"Your Hand In Mine" - "Nightly Drums", "Desert Flags" (audio), "Every Night Dreams" (pilns albums)

2012-01-02T16:00:00.001+02:00

Kādu rītu es pamodīšos pavisam citādā pasaulē. Cilvēki nebūs ļauni, arī es vairs ne, ļaudis dzīvos saskaņā ar dabas likumiem - celsies un ies pie miera līdz ar sauli, par modinātāju kalpojot gaiļa dziesmai. Kad uzsnigs pirmais sniegs, visi mainīs apmatojumu uz baltu, līdzīgi kā to dara zaķi mežā, lai vilks un lapsa to nespētu atšķirt no baltā sniega fona un nenotiesātu gardu muti. Vasaras un ziemas saulgriežus visi sagaidīs pēc sentēvu tradīcijām - aizdedzinot ciema vecākajam padusēs spalvas un liekot tam tādam skriet trīs reizes apkārt saimes mājas sētai. Vecos cilvēkus, kā vēsta pasakas, ziemā aizvedīs uz mežu ragutiņās, taču, par cik arī viņi būs mainījuši apmatojumu, vilki un lapsas viņus neatradīs un neapēdīs. Saodīs gan, bet tas nebūs patīkamākais iemesls šiem tuvoties, tieši otrādi. Un šāda pasaule pastāvēs paaudžu paaudzēs. Un šādā pasaulē es reiz pamodīšos. Pamodīšos no miega un halucinācijām, kuras man laipni dāvājuši divi vīri no Grieķijas.

Manos Milonakis un Džordžs Papadopaulos ir šie senās grieķu civilizācijas pēcteči, divi multiinstrumentālisti, kuru kopprojekts "Your Hand In Mine" dāvā iepriekšminētās vīzijas un, zināmā mērā, pat murgus. Viņu instrumentālās mūzikas blakne ir neizpratne par laiku un vietu, kurā atrodies, kad esi kādu mirkli tajā veldzējies. 2006.gadā abi izveidoja šo projektu, kad bija atdalījušies no kādas postroka apvienības. Tur tie, acīmredzot, nespēja realizēt savu kaisli uz akustiskajiem instrumentiem, franču folka dziesmām un ielu muzicēšanu. Šos trīs grupa min kā patiesos iedvesmas avotus saviem instrumentālajiem garadarbiem.

2008.gadā "Your Hand In Mine" laida klajā savu debijas plati "Every Night Dreams". Tas brīžiem ir gaisīgs stāsts par netveramām lietām, brīžiem uzdzen gluži šausmu filmu cienīgus šermuļus, kad neomulība un bailes sajaucās ar realitātes sajūtas zudumu. Šogad sekoja debijas plates cienīgs turpinājums - otrais albums "The Garden Novels", un šajā platē iepriekšējās sajūtas ir vēl izteiksmīgākas.

Aicinu pievienoties ceļojumā laikā kopā ar "Your Hands In Mine" debijas plati "Every Night Dreams" un divām dziesmās no aktuālākā albuma - "Nightly Drums" un "Desert Flags".

Nightly Drums by Your Hand in Mine
Desert Flags by Your Hand in Mine

Papildus resursi:
http://www.yourhandinmineband.com
http://www.facebook.com/yourhandinmineband
http://www.myspace.com/theyourhandinmine

Foto raksta ievadā no www.yourhandinmineband.com.

2012, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

10 albumi, kuri bija jānoklausās 2011.gadā

2012-01-01T16:00:00.007+02:00

Viss ir beidzies! Šampanietis, uguņošana, iespējams, svinību paģiras, arī 2011.gads. Zirgi ir runājuši, sieva atkal pārvērtusies atpakaļ no princeses par vardi, bet sievasmāte vairs nav ķirbis, par ko tā tapa, pusnakts kurantiem vēstot Jaunā gada iestāšanos. Šeit desmit albumi, kurus, vajadzēja noklausīties aizgājušajā gadā. Ja nesanāca, nekas - vismaz var labi iesākt Jauno gadu, nododoties dziesmu mūzas savaldzināto radošo garu pūlēm, kas izteiktas dziesmā.

Sakarā ar to, ka "Grooveshark" mēdz niķoties, ja iekopētas vairākas plates vienā rakstā, apakšā ir visas plates vienā listē, izņemot vienu, kas pieejama "Bandcamp" sistēmā un atrodas tūlīt aiz teksta par šo plati. Tā teikt - uzgriez skaļāk un gaudo līdzi! :)

1. "Grouplove" - "Never Trust A Happy Song" (2011)

"Ja tas dara tevi laimīgu, tad, sasodīts, kāpēc tu esi tik bēdīgs?" apskatot amerikāņu grupas "Grouplove" debijas plati, Šerilas Krovas slavenās dziesmas rindas citēja britu "BBC" mūzikas apskatnieks Miša Pērlmans. Viņš ir neizpratnē par to, kāpēc grupas dziesmas izstaro tādas skumjas? Atbilde laikam jāmeklē albuma nosaukumā...

2. "Beirut" - "The Rip Tide" (2011)

Vienu debesīs celta, citu zemē bradāta, sagaidīta amerikāņu "indie-folkeru" "Beirut" trešā plate. "Atdevies popam!" par grupas līdera Zeka Kondona muzikālās ievirzes maiņu auro "BBC" apskatnieks Džeims Skiners. Bet mūzikas gaumes veidotājs portāls "Pitchfork" slavē Kondonu kā augušu gan kā komponistu, gan dziesmu aranžētāju. Kur ir patiesība? Tikai ne pa vidu. Patiesība ir platē! Atļaušos piebilst - labākajā šajā gadā iznākušajā platē.

3. "Cat's Eyes" - "Cat's Eyes" (2011)

Britu gotiskās pankgrupas "The Horrors" līdera Fariss Bedvana un kanādiešu operas soprāna un multiinstrumentālistes Reičelas Zefiras duets "Cat's Eyes" ar savu pirmo singlu "Not A Friend" deva cerību uz to, ka gaidāms kas īpašs. Tā arī bija - 11.aprīlī iznākusī dueta debijas plate "Cat's Eyes" ir viens no 2011.gada daudzšķaitnākajiem jaunumiem. No "The Doors" līdz sakrālām baznīcas dziesmām - tik plaša ir "Cat's Eyes" muzikālo ietekmju amplitūda.

4. Herbie Hancock - "The Imagine Project" (2010)

Henkoks, izrādās, bija viens no maniem šā gada "skeletiem skapī". Lai arī pirmā viņa plate iznāca jau 1962.gadā, tikai šogad ar viņa jaunāko veikumu albumu "The Imagine Project" pār mani nāca apskaidrība - ja man līdz šim nebija ne jausmas par tāda Henkoka eksistenci, es patiesībā neesmu zinājis neko. Bet - labāk kaut vecais cūkai iemācīt braukt ar riteni, nevis vienkārši apēst karbonādēs. Katra albuma dziesma ir meistardarbs, kurā dalību ņēmuši tādi lieli vīri un sievas kā Pinka, Sīls un Džons Ledžends.

5. "Active Child" - "You Are All I See" (2011)

Pets Grosi - vīrs ar eņģeļa balsi, kam patīk rīkoties ap elektroniskām uzpariktēm, un, tos abus savienojot, radusies mūzika, kas tā arī balansē līmenī starp eņģeļiem un zemi. Saka, ka eņģeļi staigājot arī pa zemes virsu. Ja tā ir, iespējams, šo plati radījis viens no viņiem.

6. "Girls" - "Father, Son, Holy Ghost" (2011)

Kristofers Ouvens un Čets Juniors Vaits jeb duets "Girls" ir labi pastrādājuši. Ja arī viņi bijuši par slinku labāka grupas nosaukuma izvēlei, mūziku viņi ir radījuši ar 120% atdevi. Viņu otrais albums "Father, Son, Holy Ghost", kurš iznāca septembra vidū, ir, atkal jau jāsaka, viens no šā gada brīnumalbumiem.

7. Patrick Wolf - "Lupercalia" (2011)

"[šajā albumā] katra dziesma ir patiess stāsts, tās nav cēlušās no pasākām vai teikām, kā iepriekšējos albumos," par jaunāko plati "Lupecalia" saka pats Patriks Volfs. Un, ja tā nav dzirdēta, 2011.gads bijis pavadīts gluži veltīgi.

8. Ólafur Arnalds - "Living Room Songs" (2011)

Vārdos neaprakstāmas ir emocijas, kas no visslēptākajiem dvēseles nostūriem laužas uz āru, klausoties īslandieša Olafura Arnalda albumus. Lai gara acīm ieraudzītu "bildītes", nav nemaz vajadzība saēsties mušmires vai iestāvējušas olīvas. Pietiek ar Arnalda Mūziku! Viņa jaunākā plate "Living Room Songs", kā jau vēsta nosaukums, ir ierakstīta mākslinieka dzīvojamā istabā septiņu dienu laikā - katru dienu pa dziesmai. Un jā, šo plati varēja arī nedzirdēt visa iepriekšējā gada laikā, jo tā nākusi klajā nupat, 23.decembrī.

9. "Turn Off Your Television" - "Turn Off Your Television" (2011)

Jons, Stellans un Ēriks nāk no zviedru pilsētas Malmes, un viņu iedvesmas avoti ir dīvaini mikrofoni, vecas ģitāras un mūzika no sešdesmitajiem līdz deviņdesmitajiem, izlaižot astoņdesmito gadu diskogalvas. "Turn Off Your Television" debijas albums ir viens labs, melodisks indie-pops, kas, cerams, uzrunās daudzus. Un, cerams, ne tikai jautājumā par televizora izslēgšanu.
Turn off your television by Turn off your television

10. "Elbow" - "Build A Rocket Boys!" (2011)

Angļi "Elbow" ir mana 2011.gada Atdzimšana no pelniem un dubļiem, puņķiem un zivju ķidām. Gajs Gārvejs savu krusta karu uz manu dvēseli ar piekto albumu ir uzvarējis. Iepriekš viņam tas neizdevās. Tāpēc nevaru nepieminēt šo albumu kā vienu no pagājušā gada labākajiem. Tas ir gluži kā tēvs sagaida savu pazudušo dēlu. Mans zudušais dēls, kurš nu jau atgriezies, ir šis raķešu zēns 11 dziesmu garumā.

Un šeit - visas pārējās plates pilnā garumā!

Tad nu - kolosālu 2012.gadu!

Foto raksta ievadā "Cat`s Eyes" no thequietus.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

"Willow Farm" - "Tev Par To Nekas Nav Jāzin' " (2011, albuma apskats)

2011-12-31T16:00:00.004+02:00

Pastāv uzskats, ka rakstnieks par tādu top tikai brīdī, kad viņam iznākusi grāmata, ko var paturēt rokā vai izmantot kā paliktni zem īsākas galda kājas. Mūziķim, pēc analoģijas, par tādu pilnasinīgi vajadzētu kļūt pēc tam, kad viņa sacerējumi tapuši apkopoti fiziski izdotā formā - diskā, platē vai, kā kādreiz, kasetē. Tomēr laiks ir darījis savu, un mūsdienās, kad miljonu skatījuma reižu "Youtube" vietnē var salasīt melodiski purkšķošs kaķis vai kāds vannas istabā ierakstīts lēkājošs Lēdijas Gāgas atdarinātājs, kad visu var "nopumpēt" un "atvilkt", domājams, ne bez atzinīgiem vārdiem daudzi sagaidījuši liepājnieku "Willow Farm" jauno albumu "Tev Par To Nekas Nav Jāzin' ". Pat ne jauno, bet pirmo. Pirmo, ko var pavīļāt iesvīdušajās rociņās, pagrozīt un, ja uznāk iedvesma, grupas dalībniekiem uz vāciņa piezīmēt ūsas. Tieši šajā momentā klausītājs ar albuma varoņiem satiekas kādā augstākā dimensijā, kam i ne tuvu nestāv klāt neko neizsakošie virtuālie failiņi, no kā sastāv plate, iegādājoties to digitāli. Tieši tāpēc publisks "fui!" PR speciālistam, kurš ieteica grupas albumu vienā no dabas spēku ("Uguns") videoattēlojumiem vienkārši sadedzināt. Tas man liekas tikpat zaimojoši kā sadedzināt grāmatu. Ja nu tiešām nebija iztikt bez uguns, varēja labāk aizdedzināt grupas menedžerim bārdu! :)

Mana pirmā saskare ar "Willow Farm", kā tagad atceros, bija 1995.gada jūnija sākums, kad biju ieklīdis toreiz vēl aktīvu koncertdzīvi piekopošajā klubā "u.t.t". Nezinu, toreiz man kaut kā vairāk patika Dīdžejs Bobo, un kopmītnēs pie sienas no iepriekšējiem iemītniekiem (laikam kaut kad vēl no astoņdesmitajiem) karājās Sabrinas foto ar tik lielām "kannām", ka tās, vēl ņemot vērā manu tā brīža vecumu un aizkavējušos pubertāti, aizēnoja skatu uz pilnīgi visu, kam tādu "kannu" nebija. Emīlam Dreiblatam un pārējiem, ar ko viņš tajā vakarā uzstājās, to nebija, tāpēc, pa kluso no kluba foajē sienas noāķējis to gadu "Mis Liepāja" titula īpašnieces Agneses Keišas fotogrāfiju, devos mājās, tā arī neguvis garīgo baudījumu (izņemot, protams, kas nāca no fotogrāfijas).

Tālāk grupas daiļrades un mani ceļi virzījās pa paralēlām dimensijām, bet diezgan tālu viena no otras. Bet brīdī, kad man vairs nepatika Dīdžejs Bobo, un arī Sabrina uz sienas intensīvo saules staru ietekmē jau sāka izskatīties pēc lidojoša cepelīna, kas pamazām sāk laist gaisu, šīs dimensijas satuvinājās. Esmu uzskatos, ka mūzikai ir jāmainās, arī viena mākslinieka, vienas grupas ietvaros. Tai ir jāiet laikam līdzi. Ja vēl precīzāk, tai tomēr ir jāiet "komerciāla skanējuma" virzienā, ja ar to saprot nevis "nolaizītu" un masām pieslīpētu skaņu, bet kvalitatīvu ierakstu un visu, kas līdz tādam noved - dziesmas aranžēšanu jo īpaši. Nevaru likt roku uz sirds un teikt, ka man patika, piemēram, agrīnā "Prāta Vētra" ar "Veroniku". Varu atzīties, ka arī "U2" es labprāt klausos, sākot ar viņu 2000.gada plati "All That You Can't Leave Behind" vai "Coldplay" ar 2005.gada "X&Y". Un arī "Willow Farm" man pa īsto sākās ar dziesmu "Puisēni No Zvaigznēm" - tas bija labi atstrādāts ieraksts, kura fonā neviens skaņu ieraksta inženieris netīšām neieklepojās. Šādi sauc arī "Willow Farm" pirmo albumu, kurš gan izdots tikai digitālā formātā, bet, kā jau vienojāmies, tas neskaitās - arī Grinčam bija plāns izdomāt risinājumu bada novēršanas problēmai pasaulē un tad nevienam to neteikt, un arī tas taču neskaitās.

Dziesma "Džeks" ir plates "Tev Par To Nekas Nav Jāzin'" ievaddziesma. To, tāpat kā pārējās desmit, komponējis Emīls Dreiblats, bet ar liriku nav skopojies portāla "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš (viņš, starp citu, arī "Puisēnu" vārdu autors). Un viņš savu arodu zina! Piemēram, mana mīļākā albuma dziesma "Toms Un Džerijs":

"Lai gan Toms un Džerijs ir žiglāks,
Es vienmēr izvēlos ezīti miglā.
Es avīzē ietinu mirušu dūju,
Pusi karaļvalsts par beisbola nūju"

"Te tieši pretēji tam, kā ir mācīts,
Iet bojā sivēns, tiek izvarots lācīts.
Es avīzē ietinu mirušu dūju,
Pusi karaļvalsts par beisbola nūju"

Šis albums balstās uz trim vaļiem - dziesmu tekstiem, mūziku un faktu, ka tas pilnībā ir latviešu valodā. Katru "Willow Farm" dziesmu var lasīt (klausīties) kā stāstu, un patiesībā ir grūti ar kādu asu robežu nošķelt, kur sākas Dreiblata un kur beidzas Bērziņa vārsmas, un otrādi. Šķiet, viņi ir radniecīgas dvēseles. Tiesa, izvarotais lācītis ir Bērziņa daiļrades auglis, tāpēc 1:0 viņa labā. Intervijā "Rietumu Radio" Emīls izteica cerību, ka "Willow Farm" ir audzis, salīdzinājumā ar laiku pirms padsmit gadiem. Nemāku spriest profesionāli, esmu amatieris pļūtīzers, bet atļaušos apgalvot, ka šodienas "Willow Farm" tomēr ir baigi "cits Willow Farm". Labā nozīmē. Varbūt, salīdzinot ar vecajiem hitiem "Roku Rokā" un "Nešaujiet, Es Neesmu Lenons" (man gan vienmēr to labprātāk paticies saukt "Nešaujiet, Es Neesmu Emīls"), jaunās dziesmas liekas apcerīgākas, gausākas. Es teiktu, drīzāk nobriedušākas. Muzikāli, jo "Willow Farm" dziesmu teksti nekad nav bijuši no sērijas "kaķis - zaķis", "ola - skola" vai "virsa - ledusskapis". Un par dziedāšanu latviešu valodā dubults bonus! Jo, ja vien angļu dziesmu teksti neaprobežotos ar frāzēm, ko var izlasīt spamu vēstulēs, piemēram, "lik mai pusī", "enlardž jour penis" vai "bai viagra", šos dziļos domu graudus būtu liegts uztvert tādiem lauku plenčiem kā man, kurš pat uz teātra izrādi iet ar savu popkornu un kolas 2 litru pudeli.

Kādreiz sakarīgs radio dīdžejs, tagad rakstnieks Pēteris Pūrītis savā jaunajā grāmatā "Dr.Ausmoņa klīnika" raksta: "Teroristu ierocis ir bailes. Ja cilvēki domā, ka kafejnīcā nograndušo sprādzienu nav izraisījis gāzes balonam piestiprināts detonators, bet tas noticis drošības noteikumu neievērošanas dēļ... ja domā, ka plūdus izraisījušos ledus gūzmojumus Daugavā nav krāvuši simt cilvēku ārkārtīgi smagā darbā visas nakts garumā, bet tie izveidojušies paši no sevis... ja domā, ka mūzika, ko spēlē "Līvi", nav radīta nolūkā spīdzināt latviešus, bet ir itin jauka...," tad šiem teroristiem realizēt savus plānus, nespējot masas iebiedēt, nav nekādu izredžu. Visticamāk, "Līvu" mūzika tiešām radīta, lai spīdzinātu latviešus, vismaz daļu no tiem, bet droši vien tādu Liepājā ir mazākumā. Jo "Līvi" taču ir savējie! Un Liepāja - Latvijas mūzikas galvaspilsēta! (Šeit gribas pasmaidīt savu šķībo smaidu...:) ) Un, ja no avīzē ietītas mirušas dūjas lidojuma paskatās uz visu no augšas, tad varbūt "Willow Farm" ir kā tāds plāksteris, kas salīmē plaisu starp Liepājas vecajiem kraķiem ("Līviem", "Credo" utt.) un jaunajiem (piemēram, "Musiqg" (lai dies' nogrābstās!))? Vismaz man gribētos dzīvot pilsētā, kurā var rasties šādas dziesmas. Nu, es jau arī te laikam dzīvoju...

Bet, ja kāds vēlas iegūt jauno "Willow Farm" plati par velti, var nomērīt, kur Emīls to ierok, un doties ar lāpstu turp.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

"Dear Reader" - "Elephant (Heart)" (video), "Replace Why with Funny" (pilns albums, audio)

2011-12-30T16:00:00.001+02:00

Čerilina Makneila ir no Dienvidāfrikas. Sevis meklējumu rezultātā, mainot dzīvi un vidi, nu viņa dzīvo Berlīnē Vācijā. 2006.gadā viņa kopā ar draugu Derilu Torru nodibināja duetu un ierakstīja pirmo plati "The Younger". Vēl pēc trim gadiem tapa albums "Replace Why with Funny", kurš jau nesa dueta vārdu "Dear Reader". Pirmo albumu viņi ierakstīja kā "Harris Tweed", taču korekcijas ieviesa skotu tekstila kompānijas "Harris Tweed" lūgums jauniešiem nosaukumu nomainīt...

Kaut nebūtu iemesla. Tādai kompānijai šis duets būtu tikai ieguvums - viņi uz skatuves nerāda plikus dibenus (domājams), nelamājas un ir visādi citādi kulturāli cilvēki. Un tā mūzika! Klausoties dueta otro plati "Replace Why with Funny", jebkurš var burtiski izdzīvot veselu dzīvi. Tajā ir viss, kam dzīvē jābūt - iesākums, prieks, bēdas, sajūsma un kulminācija (manā ieskatā tā ir dziesma "The Same"), un kluss nobeigums.

Kā jau iesākumā minēts, Makneila tagad dzīvo Berlīnē, tāpēc nu "Dear Reader" ir tikai viņas projekts. Bet, acīmredzot, mājas sajūta ir nepieciešama, arī tālu no tām esot. Tāpēc ir tapis jauns "Dear Reader" albums "Idealistic Animals", kas nāca klajā šogad. Tā ir plate, kuras varoņi ir tādi zvēri kā žirafes, kamieļi, zemes tārpi un... cilvēks. Diez vai Berlīnē no rītiem aiz trešās stāva loga grabinās kāda izbadējusies žirafe, bet Johannesburgas apkārtnē, no kuras Makneila nāk, tas jau ir ticamāk.

Paklausies šodien tikai "Dear Reader" plati "Replace Why with Funny". Klausies un klausies atkal. Un redzēsi, ka pēc kādas trešās reizes tev pazudīs laika izjūta. Bet pirms visas plates viena no pieminētajām ideālo dzīvnieku dziesmām "Elephant (Heart)".

Papildus resursi:
http://dearreadermusic.com
http://www.facebook.com/pages/Dear-Reader
http://www.myspace.com/dearreadermusic

Foto raksta ievadā no dearreadermusic.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

"Pendentif" - "Pendentif" (pilns albums, audio)

2011-12-29T16:00:00.001+02:00

Franču valoda, saprotams, ir viena no šarmantākajām. Un visvieglāk apgūstamā - ieslidini mutē jēlu gliemezi un runā vienalga kādā mēlē: noteikti izklausīsies franciski! Tāpat ar franču popmūziku. Viens no simta mūspuses klausītājiem saprot, ko savās dziesmās "Et si tu n'existais pas" vai "À toi" vervelē slavenais franču mēles īpašnieks Džo Dasēns. Bet attiecīga rakursa radiostacijas drillē tās vai ikdienu! Jo mūzikai patiesībā nav tautības. Sevišķi labai mūzikai.

Franču mūzikas vietne yetyourefired.blogspot.com uzskata, arī viņu zemē beidzot ir uzradies labs popmūzikas projekts, tā nosaukums "Pendentif". "Mūsdienās, kad par popmūziku jūs varat lasīt ikvienā mūzikas apskatā, tā jau ieguvusi tādu kā sliktu auru, jo rada sajūtu, ka tā ir visvienkāršākā mūzika, kuru iespējams radīt. Bet patiesībā mēs aizmirstam, ka varam tikt pārsteigti, un "Pendentif" ir lielisks atgādinājums, kādam jāizskatās labam popam," par pašmāju mūzikas tendencēm spriež portāls.

Un "Pendentif" tiešām pārsteidz, jo, atšķirībā no citiem tautiešiem, viņi ir patīkami klausāmi. Kas ir šī, savā ziņā, fenomena noslēpums? Šķiet tas, ka jaunieši dzied ne tikai franciski, bet arī angliski un dara to vienas dziesmas ietvaros. Ļaudis, kas zina vismaz pāris vārdus angliski, un tādu ir daudzi jo daudzi, uzreiz sajūt taustāmu tuvību ar dziesmu. Pretējā gadījumā sanāk tāds gliemežu ēšanas pulciņš. Par jauniešiem kolektīva dalībniekus nodēvēju ne nejauši, jo par viņiem man nav zināms nekas - ne vārdi, ne uzvārdi, ne dzimumi. Kaut gan nē, atradu bildi, kurā redzams, ka "Pendentif" ir kvintets, kurš sastāv no četriem puikiem un vienas meitenes. Un mums ir "Pendentif" debijas singlplate, kas, jāatzīst, mazliet rullē.

Pendentif by Pendentif

Papildus resursi:
http://www.myspace.com/pendentif

Foto raksta ievadā no grupas "Pendentif" profila portālā "MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

Taavi Peterson & "Üdi" - "Tibet Ocean" (video), "I See Ladies" (audio)

2011-12-28T16:00:00.000+02:00

Izrādās, leģendārās grupas "Guns'n'Roses" tik pat leģendārais solists Aksels Rouzs ir ne tikai dzimis mums kaimiņos Igaunijas pilsētā Tartu, bet turklāt ir tikai 24 gadus vecs... Vismaz tā varētu padomāt, dzirdot un redzot igauņu jauno talantu Tāvi Petersonu. Viņš ir mūsu kaimiņu republikas viena no talantu šovu finālistiem, tas notika 2007.gadā - "Eesti otsib superstaari" saucās šis konkurss igauņu valodā. Latviskojot sanāk laikam kaut kas līdzīgs "Igaunija meklē superzvaigzni!" Jāatzīst, latviešiem šāds pārambiciozs šova nosaukums būtu pašā laikā, par igauņiem - mazliet jāpabrīnās.

Konkursā Petersons neuzvarēja, var noprast, ka palika tikai trešais. Tomēr visa tā popularitātes jezga, acīmredzot, ir bijusi pietiekama, lai iegrūstu, tā teikt, kustībai. 2008.gadā igauņu Aksels Rouzs nodibināja grupu "Üdi", kuras plakātus, ja viņš izdomātu koncertēt Latvijā, vajadzētu izlīmēt pietiekamā augstumā, lai mūsu vietējie prātvēdēri nesadomātu uz tiem palabot grupas nosaukumu, pierakstot priekšā burtu "S". Bet vispār tulkojumā no igauņu valodas tā nozīmē "kaulu smadzenes". Bet tam jau nav nozīmē. Kā vēsta igauņu mūzikas portāls "Popop" (droši vien portāla izveidotājs igaunis nevarēja apstāties, spaidot uz klaviatūras taustiņus "p" un "o"... Šis bija spontāns joks par igauņiem...: ) ), grupas "Üdi" dalībnieki "ir atstājuši savas sirdis sešdesmitajos, bet prāts atrodas mūsdienās, un viņi raksta velnišķīgi labu mūziku!"

"Vai vienai grupai ir iespējams ko mainīt?" turpina "Popop". Un pats atbild: "Tieši to viņi vēlas noskaidrot." Ko un kāpēc mainīt, nav zināms. Un droši vien tas nav svarīgākais. Svarīgākais ir tas, ka mums kaimiņos patiesībā mīt laba mūzika, bet kopumā pat ar savu šķidro piedāvājumu, šķiet, mēs igauņiem tomēr šajā jautājumā "ieliekam". Un tā viņiem vajag! Nav ko te "vipendrivatsa" ar tiem eiro un budžeta pārpalikumiem...

Šķiet, plates šim projektam vēl nav, bet dažas dziesmas ir ievērtējamas tā "MySpace" profilā, un ir arī viens video dziesmai "Tibet Ocean".

I See Ladies

Papildus resursi:
http://www.myspace.com/ydigrupp
http://www.facebook.com/pages/Taavi-Peterson-Üdi

Foto raksta ievadā no grupas profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

"4Instrumental" - "Salto no Vazio", "Tio Sun" (audio)

2011-12-27T16:00:00.000+02:00

Laikā, kad pie mums slavas virsotnes bauda grupa "Instrumenti", kur citur pasaulē, un konkrēti Brazīlijā, ir kāds kolektīvs, kuru sauc līdzīgi - "4Instrumental". Tikai atšķirībā no mūsu zēniem, viņi patiešam tikai "instrumentierē" - spēlē instrumentālu progresīvo roku, papildinot to vietumis arī ar kaut ko no "funk" un džeza, bet to pēdējo viņu mūzikā ir pamaz.

Četri vīri, no kuriem divus sauc par Tjago, apvienību "4Instrumental" nodibināja 2008.gadā. Brazīliešu mūzikas dzīves apskata portāls "Meio Desligado", kas droši vien šos puišus zina labāk, saka, ka kvartets savā filozofijā pieslienas uzskatam, kurš deklarē - kultūra ir sociālās transformācijas līdzeklis. Ar vārdu "transformācija" šeit, iespējams, domāta lēna un visaptveroša pārveidošanās un, domājam, uz labo pusi. Ar šādu domu viņi ceļo pa valsti un koncertē. Taisnība jau viņiem ir. Arī Ainars Mielavs droši vien 9.maijā pie Uzvaras pieminekļa dzied, lai ordeņotie onkuļi un tantes transformētos mums lojālākā virzienā. Kā viņš izteicās nesen intervijā žurnālam "Sestdiena", uzstājas viņš šajos pasākumos, lai godinātu savus karā bojā gājušos senčus un lai vienkārši iepriecinātu cilvēkus, jo, piemēram, viņa agrākās mājvietas vislabākie kaimiņi bijuši tieši krievi. Iespējams, tieši Mielavs pie Uzvaras pieminekļa ir šīs filozofijas raksturīgākais piemērs Latvijā.

Bet, atgriežoties pie brazīļiem "4Instrumental", diemžēl nav vēl viņiem plates, ko šeit ielikt. Viņu dziļdomīgo mūziku bez vārdiem var noklausīties "MySpace" profilā un dažus gabaliņus arī šeit zem raksta. Būs plate - noteikti to varēs noklausīties šeit!

4instrumental Salto no vazio by 4instrumental
4instrumental Tio Sun by 4instrumental

Papildus resursi:
http://4instrumental.tnb.art.br
http://www.myspace.com/4instrumental
http://www.facebook.com/pages/4Instrumental

Foto raksta ievadā no "4Instrumental" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniksronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

Katie Herzig - "Make A Noise" (video), "The Waking Sleep" (pilns albums, audio)

2011-12-26T16:00:00.000+02:00

"Ko sola, tas jāpilda," to allaž pie sevis nosaku, kad pāreju ielas pretējā pusē, pretī nākot kādam, kam esmu parādā piecīti. Kad briesmas ir garām, vienmēr nosolos uzaudzēt ūsas, lai mani uz ielas neviens vairs neatpazītu. Bet šeit tā nevar - kā teikts, tā darīs! Vasarā apskatījām amerikāņu dziedātājas Keitijas Herzigas daiļradi, viņas pirmos soļus mūzikā. Un tad vēl tikai plānos bija viņas piektais albums "The Walking Sleep", kuru nosolījos šeit ievietot. Nu ko - to arī darām! Klausāmies Herzigas jauno plati, un papildus vēl māksliniece dāvā pavisam svaigu video dziesmai "Make A Noise" no plates.

Saistītie raksti:
Katie Herzig - "Hey Na Na" (video), "Apple Tree" (pilns albums, audio)

Papildus resursi:
http://www.katieherzig.com
http://www.myspace.com/katieherzig
http://www.facebook.com/pages/Katie-Herzig

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

10 dziesmas, kuras vajadzēja noklausīties 2011.gadā

2011-12-25T16:00:00.001+02:00

Pamazām jānorēķinās ar šo, jau aizejošo, 2011.gadu. Visi, kam nav slinkums apkopo savus dziesmu un albumu Top20, Top40 vai pat visus Top100. Šeit tikai desmit dziesmas, kuras liks atcerēties 2011.gadu, pie kam - dziesmas sakārtotas bez jebkādas topu hierarhijas: vienkārši desmit dziesmas, ko vajadzēja noklausīties šajā 2011.gadā. Atzīšos, viegli tas nebija - izvēlēties tikai desmit dziesmas. Jo labas mūzikas šajā gadā netrūka. Šīs dziesmas varētu nosaukt par 2011.gada mūzikas glazūras sastāvdaļu, bet ne visu glazūru - tā dzīvi šajā gadā saldināja ar vēl daudzām un daudzām citām dziesmām. Bet atvieglojumu sniedza doma, ka daļa no tām noteikti tiks iekļauta 2011.gada albumu desmitniekā, kurš šogad noteikti bijis jādzird. Tas gada pašā izskaņā.

Un tad man sanāca šādi...

1. "First Aid Kit" - "Ghost Town" ("The Big Black & The Blue", 2010)
Ar zviedru māsām Zoderbergām praktiski aizsākās mūzikas plūdums šajā vietnē. Viņu "Fleet Foxes" dziesmas "Tiger Mountain Peasant Song" kaverversija, nofilmēta mežā, abām sēžot uz celma un dziedot, pāršalca pasauli 2008.gadā. Dueta debijas plate "The Big Black & the Blue" nāca klajā 2010.gada janvārī, bet, redz, runā par to vēl šodien.

2. Ian Axel - "Waltz" ("This Is the New Year", 2011)
Jana Aksela mūzika aizrauj. Viņa debijas plati "This Is the New Year" var klausīties atkal un atkal. Viņš ir popsīgs, interesants. Un pati aizraujošākā ir Aksela dziesma "Waltz" - lai arī tās nosaukums liecina par piemērotību šīberēšanai uz nebēdu, tā gluži nav. Aksels ar savām iepauzēšanām to ir padarījis deju grīdām nepiemērotu, bet dzirdei un citām maņām ļoti tīkamu.

3. "Útidúr" - "Fisherman`s Friend" ("This Mess We've Made", 2010)
Divpadsmit jauniešu kolektīvs, kas pūš, grūž un stumj, kopā radot kolosālu mūziku, bija viena no pirmajām Īslandes grupām, kas še nāca priekšā. Patiesībā ar viņiem arī sākās joprojām nevīstošā interese sekot līdzi mūzikai no šīs vulkānu zemes. Pati grupa "Útidúr" turpina muzicēt joprojām un joprojām ar daudz mūzikas instrumentiem, un joprojām ar pēc ķēma vai lētas klases mammīšu mājas darbinieces izkrāsotu solisti, kas dziedot kustas kā paralizēta vista. Bet skan tas viss kopā labi.

4. Lykke Li - "Sadness Is a Blessing" ("Wounded Rhymes", 2011)
Šī zviedru jaunkundze šogad uzrunāja pa divi lāgi - pirmo reizi ar "I Follow Rivers", otro ar šo "Sadness Is a Blessing", un tās abas ir no viņas otrās plates "Wounded Rhymes", kas ir viens no šā gada izteiksmīgākajiem albumiem.

5. "Baron Bane" - "My Slow World" ("LPTO", 2011)
"Es esmu dzimis kādā attālā ciemā, kura nosaukumu vairs neatceros. Tāpat es neatceros savus vecākus, pieņemot, ka tādi man ir bijuši. Vienīgās atmiņas no tiem laikiem man ir garās naktis, kurās pa ielām klīda ciema iedzīvotāji bez sejām," šāda ir zviedru kvinteta "Baron Bane" leģenda. Noslēpumaina grupa, jo uzstājas tikai maskās un neatklāj savus vārdus. Bet dziesma "My Slow World" - šī pavasara lielākais grāvējs viennozīmīgi!

6. "Ivan & Alyosha" - "I Was Born To Love Her" ("Fathers Be Kind", 2011)
Fjodora Dostojevska "Brāļu Karamazovu" galveno varoņu Ivana un Aļošas vārdā nosauktais kolektīvs no Sietlas ASV ar šo dziesmu "I Was Born Yo Love Her" nez kāpēc vasaras ieskaņā nespēja iziet no galvas. Laikam tāpēc, ka tā ir skaista dziesma.

7. Brandi Carlile - "The Story" ("The Story", 2007)
Nav daudz tādu cilvēki, kurus es apskaustu. Patiesībā tāda nav neviena. Pareizāk, nebija. Tagad ir. Saucās Brendija Kārlaila , jo viņas daudzveidīgās balss spējas un komponistes talantu uzteicis neviens cits kā mans Eltons. No otras puses - Eltons par mūzikas ģēniju uzskata Lēdiju Gāgu... Bet tam ir izskaidrojums - vecums nenāk viens! Savukārt Kārlaila tiešām ir meistars uz goda. Par to lai liecina fakts, ka vēl 2011.gadā nav iespējams apnikt viņas četrus gadus vecajai dziesmai "The Story".

8. Christina Perri - "Jar of Hearts" ("Lovestrong", 2011)
Atļaušos apgalvot, ka Kristīna Peri ir viena no 2011.gada labākajiem atklājumiem popmūzikā. Par to viņai, protams, bija šis tas no sava goda jāziedo, atvēlot dziesmu "A Thousand Years" tiem "Krēslas" filmu murgiem, bet visādi citādi, domāju, viņai konkurences šajā lauciņā šogad nav.

9. John Grant - "I Wanna Go To Marz" ("Queen Of Denmark", 2010)
Zāle, šņabis un apziņa, ka esi gejs - šie kādu laiku bija bijušās grupas "The Czars" līdera Džona Grānta dzīves sabiedrotie. Neviena nesaprasts, ar bailēm no tā, ka citi nepieņems viņa "novirzes", Grānts, acīmredzot, galā ir ticis. Un visa šī iespaidā Grānts ir radījis lielisku plati "Queen Of Denmark". Viņa "I Wanna Go To Mars" ir viena no pirmajām dziesmām, ko, izmantojot iespēju arī pie mums iepirkties "iTunes" veikalā, tur iegādājos. Laikam jau taisnība ir tiem, kas apgalvo - radošam cilvēkam ir jādzīvo mokās, tikai tad viņš spēj radīt ko īpašu.

10. "Arches" - "Like Fireworks" (2011)
Šie skoti vēl nav tikuši pie pirmās plates, izdod pa kādam singliņam laiku pa laikam. "Like Firework" - tas nav vienkāršs singliņš, tā ir Dziesma! Cerams, nākamgad šo grupu jau varēsim ievietot albumu apskatos un topos.

Foto raksta ievadā "First Aid Kit" no lapetitechoue.blogspot.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

"Coldplay" - "Mylo Xyloto" (2011, albuma apskats)

2011-12-24T16:00:00.000+02:00

Runāt par britiem "Coldplay" dažiem nozīmē to pašu, ko runāt par dieviem. Kulta līmenī paceltais kvartets šo 2011.gadu atkal ir iekrāsojis savās krāsās, laižot klajā piekto albumu "Mylo Xyloto". 24.oktobrī tas iznāca un šobrīd, gada nopirktākajos svētkos pāris mēnešus vēlāk, plate jau ir sasniegusi savu apogeju, un par to arī šis stāsts.

"Coldplay" ir no tiem stāstiem, kuros viena no sižeta līnijām ir: "Jā, sākumā viņi bija kaut kas! Bet tagad, pieskaņojoties stadionu izmēru koncertiem, kļuvuši par masu preci." Un šiem kritizētājiem ir taisnība. Vismaz tajā, ka lielkoncertu publika viņus mīl - britu raidstacijas "BBC" klausītāji "Coldplay" atzinuši par šā gada labākajiem festivālu "hedlaineriem" jeb galvenajiem māksliniekiem. Un pelnīti! Viņi uz skatuves izdzīvo mūziku, nevis tirinās pavadošas deju grupas vidū.

Bet kur ir "Coldplay" spēks? Lāčplēsim tas bija ausīs, Kaščejam olā, bet Krisam Mārtinam un kompānijai, lai cik banāli tas neizklausītos, - mūzikā. Uz pasaules ir simtiem tūkstošu grupu, bet tikai nedaudzas izpelnās, ka to vārdā nosauc mūzikas stilus. Tikai pasakot, ka "tie spēlē "Coldplay" stilā", nevienam vairs nerodas nekādu jautājumu, kas tas par stilu un ko tas nozīmē. Tas, savukārt, liek "Coldplay" jauniešiem, kā teikt, "ziedot asinis labdarībai" jeb ķeckāt savas dziesmas, izpatīkot vēl lielākām masām. 2008.gada mazajā platītē "Prospekt's March", starp citu, ļoti labā platītē, vienu dziesmu bija pieaicināts noklepot reperis "Jay-Z", savukārt "Mylo Xyloto" albumā šāda pati nodeva ir dziesma "Princess of China", kurā piedalās šobrīd pa lielākajām pasaules skatuvēm pakaļu gorošā Rianna.

"Coldplay" aizsākumi meklējami 1996.gadā, kad Londonas Universitātes koledžā satikās Kriss Mārtins un Džonijs Baklands. Mārtins spēlēja vairākus instrumentus, Baklands ģitāru, bet nedaudz vēlāk viņiem pievienojās skotu basģitārists Gajs Berimans un bundzinieks Vils Čempions. Pirmā plate "Parachutes" grupai iznāca 2000.gadā. Kā iepriekš minēts, ir tādi, kas uzskata, ka šī ir vienīgā jēdzīgā grupas plate. Bet, ja skatās pēc pārdošanas rezultātiem, tas bijis tik tāds ieskrējiens pirms maratona, dzimtenē atnesot septiņkārtēja Platīna diska statusu. Un tikai dzimtenē tas sasniedza albumu topa virsotni. Bet tas, kas notika tālāk, jau līdzinās fantastikas filmas scenārijam: 2002.gada plate "A Rush of Blood to the Head" ir pirmā sešu lielo mūzikas valstu topos, bet 2005. gada "X&Y", 2008.gada "Viva la Vida or Death and All His Friends" un pat jau šī gada "Mylo Xyloto" ir "Nr.1" pilnīgi visos šo valstu albumu topos! Tas kārtējo reizi ļauj secināt, ka Kriss Mārtins pilnīgi mierīgi varētu izdot albumu ar dziesmām, kas ierakstītas, purkšķinot paduses, un visa pasaule to pirktu bez ierunām!

"Mylo Xyloto" spozme šobrīd ir apslāpējusi "Coldplay" fanu trauksmi, ko radīja Mārtina izteikumi presē, ka šis būs grupas pēdējais albums. Jo viskrāšņāk mirdz tā zvaigzne, kas atrodas visaugstāk un spīd visspilgtāk - tieši šādā stāvoklī tagad atrodas "Coldplay". Ja viņi tiešām izlemtu tagad savu darbību izbeigt, viņu zvaigznes acis apžilbinošo gaismu diez vai izdotos tik ātri apdzēst. Ja godīgi, šķiet, Mārtins vienkārši koķetē. No otras puses - pieļauju, viņš ir pietiekami godīgs pret sevi, apzinoties, ka brīdī, kad "Coldplay" vairs nesniegs viņam gandarījumu, turpināt tiešām nebūs jēgas. "Ja jums nepatīk mūsu jaunais albums, sadedziniet to!" ar faniem turpina koķetēt Mārtins, zinot, ka "Coldplay" fanam sadedzināt sava elka albumu būtu tas pats, kas kristietim ar bībeli dauzīt mušas pa palodzi. Un tomēr zināma trauksme paliek - vai tiešām turam rokās pēdējo "Coldplay" plati?

Albuma vērtējums: 9/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 3,5/5
The Daily Telegraph: 4/5
The Guardian: 3/5
Los Angeles Times: 1,5/4
NME: 5/10
Pitchfork: 7/10
Q: 5/5
Rolling Stone: 3,5/5
Spin: 7/10

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

10 dziesmas 2011.gada Ziemassvētkiem - 2.daļa

2011-12-23T16:00:00.002+02:00

Šis ir 2011.gada Ziemassvētku dziesmu meklējumu noslēgums - nekādu džingelbelu! Pa kāda Džīzam var gadīties, bet principā šīs ir jaunas dziesmas vai vecās ļoti īpašās skaņās. Pirmā daļa šeit.

1. "Toad The Wet Sprocket" - "It Doesn't Feel Like Christmas"
Glens Filips kopā ar kolēģiem radījis vienu no labākajām šā gada svētku dziesmām. "Nav sajūta, ka ir Ziemassvētki," viņš saka, bet, pateicoties tieši šādām dziesmām, tā, ļoti ticams, varētu uzrasties.
It Doesn't Feel Like Christmas by Toad the Wet Sprocket

2. Kate Miller-Heidke - "The Day After Christmas"
Austrālijā Ziemassvētkus svin savādāk - šortos un atvēsinošu dzērienu rokās, un kopā ar ķenguriem. Taču, neskatoties uz "nepareizo" klimatisko aspektu, austrālietei Keitai Millerei ir izdevies radīt tādām noskaņām bagātu Ziemassvētku dziesmu, ka pat mums ir saprotama tās bēdīgā stīga - ir diena pēc Ziemassvētkiem, svētki ir galā un līdz nākamajiem jāgaida vesels gads.

3. Zach Gill - "Party Hard"
Džeka Džonsona grupas dalībnieks Začs Džils, būdams nepārspējams multiinstrumentālists un arī dziedātājs, nolēmis vismaz uz gada baltajiem svētkiem izkāpt no Džonsona ēnas un nodziedāt vienu mazu mazītiņu, bet feinu Ziemassvētku ballīšu dziesmu. Pēc tās spriežos, ballīte gan tāda pašķidra, bet nu - Ziemassvētkos taču nevajag šerpi ballēties! Labāk prātīgi aiziet uz baznīcu un pēc tam saēsties vakariņās zirņus. Kaut gan - ņemot vērā, ka baznīcas pie mums ir diezgan drēgnas, varbūt zirņus tomēr vajag saēsties pirms tam.

4. "moe." - "Together In Christmas"
Pīrādziņi un būt kopā ar tevi - tāpēc es mīlu Ziemassvētkus, saka Robs Derāks un grupa "moe.", ko viņš nodibināja 22 gadus atpakaļ, studējot Bufalo Universitātē ASV. Liktos, vīrs solīdos gados, šo to jau būtu jāsaprot no dzīves, bet nekā. Dāvanas, vecais, dāvanas šodien ir vissvarīgākās Ziemassvētkos! Un pīrādziņiem arī nav ne vainas. Par to pārējo es nezinu.
Together AT Christmas by moe. on Grooveshark

5. Caitlin Rose & Keegan Dewitt - "You Never Come Home For Christmas"
Vairākas reizes vienas dziesmas laikā kādam pārmest, ka tas katrus Ziemassvētkus nenāk mājās, var tikai Ziemassvētku vecīša sieva. Kurš tad cits, izņemot viņu, šajā vakarā nav mājās? Nu, izņemot policistus, ugunsdzēsējus un personas, kas, apreibušas no piparkūku smaržas, apčurā pilsētu centrālās egles.

6. "Hurricane Bells" - "Christmas Don't Be Late"
Šedevrs! Tikai nedaudz garāka par minūti, bet šī dziesma iemieso daudzkārt lielāku svētku noskaņu kā garas operas vai nebeidzamie lielveikalu svētku laikā fonā skanošie repertuāri. "Christmas Don't Be Late" ir kā mazs skaitāmpantiņš, ko pieaugušie parasti izmanto, lai bez liekām pūlēm tiktu pie Ziemassvētku vecīša dāvanas. Turpmāk vairs nevajadzēs skaitīt: "Salavecim gara bārda / Rokas, dirsa tam no skārda / Kas tam karstu buču dos / Tam iečurāsim zābakos" Tagad tā vietā varēs nožūžot šo:

7. Joshua James - "God Rest Ye Merry Gentlemen"
1833.gadā pirmo reizi publiskotās nezināma autora Ziemassvētku dziesmas mūsdienīga versija. To savulaik iedziedājusi gan Enija Lenoksa, gan "Barenaked Ladies", bet tieši Džošua Džeimsa versijā tā skan patiesi godbijīgi svinīgi.

8. "Eyes Lips Eyes" - "Slept In Through Christmas"
Lūk, ar šādu vieglumu un attieksmi ir jāuzņem šie svētki. Vislabāk tos ir nogulēt pavisam...

9. Meiko - "Maybe Next Year"
"Šogad man nav dāvanu, jo esmu bijusi slikta meitene. Nekas, varbūt nākamgad būšu labāka," īsti ziemsvēciskā depresijā dzied amerikāņu dziedātāja Meiko. Bet nekas, tukšā jau viņa nepaliks. Vismaz žagarus Ziemassvētku vecītis atnesīs. Ja paveiksies, viņš būs tērpies lateksa biksēs un mute tam būs aizbāzta ar ābolu gluži kā ruksim cepeškrāsnī. Un tādā gadījumā nākamajā gadā kļūt par labu meiteni motivācijas nav nekādas...

10. Tori Amos - "A Silent Night With You"
Tā apcerīgi noslēgsim šo 2011.gada Ziemassvētku dziesmu apskatu. Torijas Emosas 2009.gada plate "Midwinter Graces" patiesībā ir Ziemassvētku albums - tajā ir tradicionālās svētku dziesmas, sajauktas ar pašas Emosas muzikālo pienesumu - kā dziesmā "A Silent Night With You".

Šeit rakstā minēto dziesmu liste:

Foto raksta ievadā no hystericalmarissa.blogspot.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

"The Last Royals" - "Always, To Belong" (video)

2011-12-23T07:00:00.001+02:00

Šā gada maijā, šeit iepazīstot duetu "The Last Royals", izteicām cerību, ka kaut kad varēsim paturēt rokās arī viņu pirmo lielo plati. Tas vēl nav noticis, taču plate, paziņojuši grupas dalībieki, ir gatava izdošanai jau pavisam drīz - vēl viens iemesls gaidīt jauno 2012.gadu!

Apsveicot fanus un mūzikas baudītājus visos šitajos tuvojošajos svētkos, "The Last Royals" dāvā arī savu artavu zem eglītes - video dziesmai "Always, To Belong" no jaunās plates, kura, starp citu, sauksies "Twistification".

Foto raksta ievadā no "The Last Royals" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

"My Enhanced Little Rhubarb" - "In Memory of Rupert Cloud" (pilns albums, audio)

2011-12-22T16:00:00.002+02:00

Vidusskolā, kad literatūras stundā vajadzēja radīt kādu fantāzijas domrakstu, klasesbiedri allaž iedziļinājās dziļās tēmās - rakstīja par attiecībām, par mīlestību, kāda klasesbiedrene bija uzrakstījusi eseju par to, ko jūt salauzta sirds. Tas bija stulbi! Vismaz man tā toreiz likās. Jo pats es allaž rakstīju, piešķirot cilvēciskus vaibstus - raksturu, domāšanu - meža dzīvniekiem. Man cieņā bija zaķi un eži, un droši vien ar šādiem sacerējumiem es būtu varējis tālu tikt... kādā bērnudārza vecuma auditorijas konkurencē. Kad to sapratu, mana bērnība beidzās, un es saskumu.

Bet nu pavisam nejauši esmu atradis dvēseles radiniekus, kas mani atkal aiznes atpakaļ zaķu un ežu laikos - tas ir zviedru trio "My Enhanced Little Rhubarb", kurā muzicē brālis un māsa Lindstrēmi un māsas draudziņš Hugo Milvūds. Viņu debijas plate "In Memory of Rupert Cloud" ir īpaša, jo tas ir stāsts par mākonīti vārdā Ruperts un ābeli Zelmu, stāsts par viņu abu kopīgo dzīvi. Kādu dienu Ruperts debesīs sajutās ļoti vientuļš (todien spīdēja saule), un viņam palika tik skumji, ka uznāca raudiens. Saprotams, kad mākonītis raud vai čurā, uz zemes esošajiem tas nozīmē lietu. Un tā šīs Ruperta asaras lietus veidolā nolija pār Zelmu. Un Zelmai radās spēki pacelt pret debesīm savus no sausuma novārgušos zarus. Viņa pacēla tos tik augstu debesīs, ka tie satapās ar mākoni. Ruperta un Zelmas stāsts bija sācies...

Šis ir vadmotīvs trio debijas platei. Viņi rada brīnišķīgu mūziku un nesaķēpā to ar bezjēdzīgi nodrāztiem mīlas stāstiem kā mana klasesbiedrene. Tiesa, šajos "My Enhanced Little Rhubarb" stāstos nav zaķu un ežu, bet bez Zelmas un Ruperta ir vēl arī citi personāži, piemēram, ābols Džons, kas, saprotams, ir Zelmas dēls un viņam ir veltīta albuma dziesma "John, Stay Around My Roots". Man nav ne jausmas, vai rakstīt dziesmas par šādām lietām cilvēki pārstāj, kad viņiem beidzās bērnība (vai zāle nākamajam kāsim). Ja tā notiek, gribētos zviedru jauniešiem novēlēt pēc iespējas ilgāk palikt tādiem, kādi viņi ir - tīri, naivi un radoši! Bet visiem pārējiem - ja ir nomocījusi pieaugušo dzīve, plate "In Memory of Rupert Cloud" lai dod to grūdienu, kas reizēm trūkst, lai paceltos vismaz pāris centimetrus no zemes.

In Memory of Rupert Cloud by My Enhanced Little Rhubarb

Papildus resursi:
http://www.myspace.com/myenhancedlittlerhubarb
http://www.facebook.com/pages/My-Enhanced-Little-Rhubarb

Foto raksta ievadā no "My Enhanced Little Rhubarb" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

"Sidewalk" - "Tuesday's A Day To Remember" (pilns albums, audio)

2011-12-21T16:00:00.001+02:00

Dzīvē tā reizēm gadās - tu ej uz veikalu pēc baltmaizes, bet nopērc rozā sieviešu gumijas zābakus ar Buratīno attēlu uz to ārējām malām. Man sanāca tāpat. Salasījos atsauksmes par ansambli ar nosaukumu "Sidewalk", kas it kā esot radījis normālam cilvēkam klausāmu hip-hop mūziku, nolēmu to uzmeklēt. Bet, izrādās, muzikālu apvienību ar nosaukumu "Sidewalk" ir vairāk kā viena. Un uzdūros šai kompānijai no Nīderlandes.

Trio "Sidewalk" šā gada rudenī beidzot pēc desmit gadu pastāvēšanas izdeva savu debijas plati "Tuesday's A Day To Remember". "Mēs desmit gadus rakstījām dziesmas (..) un pēdējos trīs pavadījām studijā. Izbaudiet!" - klausītājus grupa "Sidewalk" uzrunā savā "Bandcamp" profilā un piedāvā noklausīties visu debijas albumu. Tas ir jauks, melodisks indie-pops. "Lieliskas dziesmas! Šie puiši tiks tālu!" - uzskata holandiešu lielākais popmūzikas portāls "Live XS Magazine". Nīderlandes viena no lielākajām radiostacijām "3FM radio" savukārt ir pārliecināta, ka "labāku grupu jūs vēl nekad nebūsiet dzirdējuši!" "Pagaidām," gan piebilst radiostacija, nodrošinot sev atkāpšanās ceļu nākotnē, ja nu kas.

Bet atkāpšanās īsti nav nepieciešama - "Sidewalk" tiešām ir labi. Un tiešām "ir labi", nevis "nav slikti". Noteikti vajag izmantot iespēju albumu bez maksas lejupielādēt grupas mājaslapā. Lai top gaisma, teica Sadams Huseins un aizdedzināja Irākas naftas atradnes - i būs gaisma, i amerikāņiem nekas netiks, tā teikt. Savukārt mēs, lai iegūtu gaismu, neko nededzināsim - vien noklausīsimies šo holandiešu zēnu debijas plati. Bet, ja noteikti vajag kaut ko aizdedzināt, drīz nāks Ziemassvētku vecītis un viņam, vecajam maitam, ir gara un pūkaina bārda...

Tuesday's A Day To Remember by Sidewalk

Papildus resursi:
http://www.musicbysidewalk.com

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

Marc Broussard - "Home" (video), "Marc Broussard" (pilns albums, audio)

2011-12-20T16:00:00.000+02:00

"Šis ir patiess ieraksts, kā jau visi mani iepriekšējie," komentējot savu jaunāko plati, saka amerikāņu komponists un dziedātājs Marks Brusārds. "Es necentos pārsteigt klausītāju. Mēs paņēmām dažas pamatsajūtas, tāpat kā kādus īpašus stāstus no manas dzīves un piemērojām tos dziesmu tekstiem." Tāda ir Brusārda dziesmu tapšanas formula, ja varam ticēt viņa mājaslapā sacītajam.

Pats mākslinieks ir nācis no muzikālas ģimenes. Viņa tēvs, Teds Brusārds, ir viens no piecdesmito gadu grupas "The Boogie Kings" dibinātājiem. Ar sievu Sonju, Marka māti, Tedz salaulājās uz laivas ar nosaukumu "The Rock Boat VII". Ģimenes tradīcijas turpina arī Marks - savam vecākajam dēlam Geivinam viņš veltījis dziesmu "Gavin’s Song", bet vidējo dēlu Gibu Brusārds nosaucis par godu mūziķim un draugam Gibam Drollam, ar ko kopā daudz koncertējis.

Savu karjeru Brusādrs uzsāka kristīgajā grupā "Y", bet tas nebija ilgi - jau nākamajā gadā viņš nodevās solokarjerai, izdodot savu debijas plati "Momentary Setback". Brusārda mūzika ir viegla, melodiska, tāpēc nav nekāds brīnums, ka jau pavisam drīz viņa kompozīcijas sāka izmantot arī citi mākslinieki, piemēram, Lianna Raima savā albumā "Family" iekļāva Brusārda dziesmu "Nothing Wrong", bet Kellija Klerksone koncertos nereti izpilda dziesmu "Home", kas arī ir Brusārda garadarbs.

"Man nebija nekādas misijas," par jaunāko plati "Marc Broussard" saka tās autors. "Šis albums radās, tikai pateicoties spēcīgai mūzikai." Vārdu sakot, ja ir vēlme pēc kā nesamākslota, patiesa, bet tajā pašā laikā varbūt ne ļoti oriģināla, Marks Brusārds ar savu jauno un visām iepriekšējām platēm būs akurāti laikā! Pirms visas jaunās plates turpinājumā arī video Brusārda laikam jau pazīstamākai dziesmai "Home".

Papildus resursi:
http://www.marcbroussard.com
http://www.myspace.com/marcbroussard
http://www.facebook.com/marcbroussard

Foto raksta ievadā no Marka Brusārda profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

"Youth Lagoon" - "The Year of Hibernation" (pilns albums, audio)

2011-12-19T16:00:00.000+02:00

"Godīgums" - šis ir vārds, ko savas mūzikas sakarā vairākkārt intervijās min Trevors Pauers. Viņa projekts "Youth Lagoon" jau ir izraisījis sajūsmas vētras mūzikas kritiķu vidū. Šis 22 gadus vecais Aidaho štata (ASV) iedzīvotājs pārsteidza pasauli ar savu debijas singlu "July" - tad daudzi centās noskaidrot, kādi ļaudis slēpjas aiz šī nosaukuma "Youth Lagoon"? Izrādās - tur ir tikai viens Pauers, kurš, turklāt, savas dziesmas ir ierakstījis guļamistabā. Stāsts nav oriģināls, bet mūzika gan ievērības cienīga.

"Youth Lagoon" debijas plate "The Year of Hibernation" iznāca šā gada rudenī. Tās ir īpašas vienpadsmit dziesmas - ja tās kādu atstāj vienaldzīgu (un vienalga - pozitīvā vai negatīvā nozīmē), var droši teikt, ka šis "kāds" nav dzīva būtne, kas sastāv no kauliem, ādas, asinīm un dažreiz puņķiem. "Es tikai gribēju uzrakstīt godīgas, patiesas dziesmas. Mūsdienās ir tik daudz seklas mūzikas!" - saka Pauers, atgādinot vecu vīru, kam visa pasaule, izņemot viņu pašu, ir slikta. Bet daļēji jau viņam var piekrist.

"Man patīk noslēpumainība," mūzikas portālam "Pitchfork", atbildot uz jautājumu, kāpēc viņš neuzstājas ar īsto vārdu, atzīst Pauers. Viņam galvenais - lai klausītājs novērtē un koncentrējas uz mūziku, nevis cilvēku vārdiem un skaļiem izteikumiem. Viens no aizraujošākajiem šā gada albumiem "The Year of Hibernation" turpinājumā.

Papildus resursi:
http://www.facebook.com/youthlagoon

Foto raksta ievadā no "Youth Lagoon" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

10 dziesmas 2011.gada Ziemassvētkiem - 1.daļa

2011-12-18T16:00:00.000+02:00

Šoreiz piedāvājumā desmit Ziemassvētku dziesmas, kas nav tradicionālās, bet šajā un iepriekšējā, 2010.gadā, radītās. Pastāv iespēja, ka tieši šīs šogad radīs lielāku "svētku" noskaņu kā visas citas iepriekš jau nodrilllētās. Desmit Ziemassvētku dziesmas būs kā savdabīgs pretmets pirms gada publiskotajam Grinča svētku dziesmu topam. 23.decembrī - otrs šāds pats izlaidums šeit pat! Tikai ar citām dziesmām, saprotams...

Neliels brīdinājums - "Grooveshark" nedaudz niķojas, ievietojot šeit dziesmas "strīmošanai", tāpēc lielāka iespēja visam aiziet būs tad, ja ziņa tiks lasīta, uzklikšķinot uz tās nosaukuma zem datuma. Ja arī tad neiet atsevišķās dziesmas, dziesmu listei raksta apakšā noteikti vajadzētu aiziet. Atvainojos par neērtībām, ja tādas rodas.

1. "The Deer Tracks" - "Christmas Fire"
Jau drīz pēc iepriekšējiem Ziemassvētkiem atklāju šo zviedru dueta dziesmu un pie sevis nosirdījos, ka neesmu to pamanījis agrāk. Toreiz apalvoju, ka jau gada sākumā esmu uzgājis sev 2011.gada mīļāko Ziemassvētku dziesmu. Un tā arī ir.

2. "Fitz & The Tantrums" - "Santa Stole My Lady"
2008.gadā dibinātais soul/indie/pop ansamblis no ASV dzied un spēlē dzīvespriecīgu mūziku, par to parūpējies grupas līderis Maikls Ficpatriks. Viņš pa lielam arī sacer savam sekstetam dziesmas un raksta tekstus. Ja pieņem, ka liriku viņš rada patiesu savu pārdzīvojumu iespaidā, visticamāk, ka Santa Klauss, apciemojot namus svētku naktī, ne tikai izdzer kaķim nolikto pienu, bet savāc savās kamanās arī pa kādai namamātei.

3. "The Polyphonic Spree" - "It's Christmas"
"Psihedēliskā popa" un "simfoniskā roka" kolektīvs "The Polyphonic Spree" vairāk atgādina amerikāņu filmās redzētos gospeļu dziedātāju korus baznīcās, kur normāls cilvēks dievkalpojuma laikā nemaz nevar pasnaust kā pie mums. "It's Christmas" ir akurāt šādā stilā ieturēta dziesma, un man patīk šī kolektīva galvenā vīra Tima Delautera attieksme pret šo svētku mūziku.
It's Christmas by The Polyphonic Spree on Grooveshark

4. "Army Navy" - "Stay In"
Kalifornijas trio "Army Navy" dzied vieglu indie-popu; mūzikas žurnāls "Spin" viņu mūziku nodēvējis par "tīru popu tagadnes cilvēkiem". "Stay In" ir grupas sveiciens šā gada Ziemassvētkiem.
Stay In - Single by Army Navy

5. "Roman Candle" - "It's Christmas. Go On And Say Hello"
Ir Ziemassvētki. Vāķieties prom un sakiet visiem: "Čau! Tev bikses nav!" Aptuveni šādi pasauli šajā trako skrējienu pa bodēm laikā aicina rīkoties grupa "Roman Candle" savā īpašajā svētku singlā.
It's Christmas. Go on and say hello by Roman Candle

6. "Diamond Rugs" - "Christmas In a Chinese Restaurant"
Lai arī apvienībā "Diamond Rugs" muzicē seši cilvēki, viņu singls par Ziemassvētkiem ķīniešu restorānā skan kā vientuļa, noskumuša pianista priekšnesums piesmēķētā bārā laika sprīdī starp pēdējā apmeklētāja došanos mājup un apkopējas ierašanos uzpost piemēsloto iestādījumu. Tomam Veitam, domāju, šie patiktu.
Christmas In A Chinese Restaurant by Diamond Rugs on Grooveshark

7. "Woods" - "Christmas Time is Here"
"Lo-fi" folkgrupa no Brūklinas (ASV) pa savam sapratusi slavenā džezmeņa Vinsa Guaraldi savulaik sakomponēto dziesmu "Christmas Time is Here".

8. "Summer Camp" - "Christmas Wrapping"
Dueta "Summer Camp" versija par Ziemassvētkiem ir atbilstoša šā gada noskaņai - ne sniega, ne sala, ne noskaņas. Bet varbūt, ņemot vērā globālās sasilšanas draudus, tieši tādi būs nākotnes Ziemassvētki?... Cool!

9. "The Barr Brothers" - "Dear Mrs. Claus"
Kanādiešu kvartets "The Barr Brothers" ķeras vērsim tieši pie ragiem - raksta vēstuli nevis Santa Klausam, bet viņa kundzei.
Dear Mrs. Claus by The Barr Brothers on Grooveshark

10. "Chamberlin" - "In the Bleak Midwinter"
Šo, visticamāk, svētvakarā klausās Ādamsu ģimene. Iespējams, piedziedājumā pievienojas arī Roka. Viena no labākajām 2011.gada Ziemassvētku dziesmām! Nopietni.
In the Bleak Midwinter - Single by Chamberlin

Klausies visas dziesmas vienā listē:

Foto raksta ievadā no www.indierockcafe.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

Tori Amos - "Night of Hunters" (2011, albuma apskats)

2011-12-17T16:00:00.000+02:00

Gads nu jau ir gandrīz izskanējis, tāpēc atlicis pavisam nedaudz laika, lai ielūkotos vēl pāris labās šajā gadā iznākušās platēs. Torijas Emosas "Night of Hunters", neapšaubāmi, ir viena no tādām. Turpinot iepriekšējā albuma "Midwinter Graces" (2009) tradīcijas, jaunā plate arī ir ieturēta tādās, varētu teikt, ziemiskās noskaņās - apcerīgās, mierīgās un pārdomu pilnās.

Emosa auga kristīgā ģimenē, jo viņas tēvs bija mācītājs. Bet viņš ātri saprata, ka meita savu muzikālo talantu neliks lietā, spēlējot psalmus viņa vadītajos dievkalpojumos. Jau četrpadsmit gadu vecumā Emosa spēlēja dažādos bāros, izklaidējot apmeklētājus ar savu klavierspēli, un tēvs allaž bija viņai līdzās. Gods un slava šim vīram! Jo, ja viņš būtu viens no tiem apmātajiem baznīckungiem, kas nekur neredz neko citu, kā baušļu pārkāpšanu un katrā neticīgajā - inkvizīcijas upuri, droši vien mēs par tādu Emosu vispār neko nezinātu. Bet tagad zinām.

"Night of Hunters" ir Emosas divpadsmitā studijas plate, bet savu pirmo albumu "Little Earthquakes" viņa izdeva 1992.gadā. Ir lietas, kas Emosas daiļrade ir mainījušās. Pirmā un galvenā - viņas mūzika, salīdzinot ar deviņdesmitajiem, ir kļuvusi izteikti nosvērtāka. Vēl šā gadsimta mijā viņa mēģināja kļūt roķīgāka, popsīgāka, "saprotamāka", taču Emosas ampluā ir pavisam cits - viņa ir klasiski izglītota klavierspēlē, kompozīcijā, un viņa vienkārši, pat gribot, nespēj radīt tukšas dziesmas. Katrā albumā varbūt ir pa kādai topu dziesmai, taču īstenā un patiesā Emosa slēpjas aiz pārējam dziesmām.

Par šo savu vājību - būt un darīt to, kas pašam patīk un sagādā prieku, Emosa ir arī samaksājusi. Ja vien par "samaksu" var uzskatīt vietu zaudēšanu albumu un dziesmu tipos. Pēdējā dziesma Nr.1 Emosai bija ASV 2002.gadā ar dziesmu "A Sorta Fairytale". Albums "Midwinter Graces" vispār neguva nekādu ievērību - bet tas ir viens no labākajiem Emosas albumiem "ever"!!! Cerams, arī šī plate negūs plašu popularitāti, jo pretējais, acīmredzot, nozīmētu, ka Emosa savā daiļradē kaut kur šauj greizi. Pie "Night of Hunters" vēl ir jāpierod, taču šaubu nav - šis ir viens no šā gada labākajiem albumiem.

Albuma vērtējums: 9/10
Citi vērtējumi:
All Music Guide: 4/5
The Daily Express: 5/5
London Evening Standard: 4/5
Los Angeles Times: 3/4
Uncut: 8/10
Spin: 7/10
The Guardian: 3/5

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

Matthew Sweet - "She Walks the Night" (video), "Under the Covers, Vol. 1" (pilns albums, audio)

2011-12-16T16:00:00.001+02:00

Astoņdesmito gadu beigas un deviņdesmito gadu sākums ir Metjū Svīta ziedu laiki uz skatuves, taču šis vīrs nespēj būt vienaldzīgs pret mūzikas valdzinājumu arī šobrīd. Tā viņu vajā no bērnības - jau tīņa vecumā Svīts mājas apstākļos ierakstīja savas dziesmas kasetēs. Viņš bija neatlaidīgs un dzīvoja visnotaļ muzikālā vidē - viņš iekļāvās tā sauktajā Atēnu (to, kas Džordžijas štatā ASV) mūzikas skatuvē, kurā tolaik toni noteica grupas "R.E.M." un "The B-52's".

Svīta pirmā grupa, kurā viņš ņēma dalību, saucās "The Specs". Tomēr spēcīgs grūdiens no aizmugures, kā rezultātā Svīts nonāca uz patiešām lielās skatuves, bija sadarbība ar "R.E.M." basgalvaino līderi Maiku Staipu. Staips un Svīts 1983.gadā zem nosaukuma "Community Trolls" ierakstīja trīs dziesmas - "Tainted Obligation", "Six Stock Answers" un "My Roof to Your Roof". Tas bija noslēpumains projekts, par kura pārējiem dalībniekiem nekas nav zinām. Bet Svītam tas bija atspēriena punkts.

1991.gadā Svīts izdeva savu komerciāli veiksmīgāko plati "Girlfriend" - tie arī bija viņa slavas laiki. Tagad, 2011.gadā, Svīts jau ir izlaidis savu 17.studijas albumu "Modern Art" un joprojām spēj pulcēt fanu pūļus savos koncertos. Ar ko šis stāsts ir īpašs? Laikam ne ar ko. Vienkārši reizēm ir patīkami paklausīties cilvēku, kam mūzika nav nauda, bezierunu slava vai kaprīze. Kaut gan kaprīze, iespējams, tā Svītam ir - lai ko arī saka albumu pārdošanas tabulas, viņam ir vienalga, kurā vietā tajās atrodas viņa plates. Viņš vienkārši dara to, kas patīk - spēlē ģitāru un dzied!

Šī stāsta turpinājumā neliels ieskats Metjū Svīta daiļradē - viņa zināmākā dziesma "Girlfriend", tad no jaunākā albuma video dziesmai "She Walks the Night" un, visbeidzot, Svīta sadarbībā ar Sūzanu Hofu iedziedātā 2006.gada plate "Under the Covers, Vol. 1" - "The Beatles", Bobs Dilans, "The Who" nedaudz citādākās skaņās. Bet, ja gribās dzirdēt "R.E.M." versiju 2.0, Svīta "Facebook" profilā jānoklausās viņa jaunā plate "Modern Art"!

Papildus resursi:
http://www.matthewsweet.com
www.facebook.com/iammatthewsweet

Foto raksta ievadā no Metjū Svīta profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

Lana Del Rey - "Born To Die" (video)

2011-12-16T07:00:00.000+02:00

Raķetes cienīgā ātrumā attīstās 25 gadus vecās amerikāņu dziedātājas Elizabetes Grāntas jeb "Lana Del Rey" karjera. Ieguvusi plašu atpazīstamību ar askētisku klipu dziesmai "Video Games" (to 17.oktobrī te nominējām kā Nedēļas singlu), Grānta uzsāka burtiski vertikālu ceļu popularitātes debesīs. Nu viņa ir gatava savai debijas platei un nupat atklājusi tās nosaukumu - "Born To Die". Tieši tā arī sauc Grāntas jaunāko singlu, kam nupat arī publiskots video.

Jau iepriekš tika solīts, ka klipā filmēsies īsts tīģeris. Bet nevajag kreņķēties un uztraukties, ja liekas, ka dubultojas. Jā, video ir divi tīģeri, bet - ko tik mūsdienās nevar panākt ar datoru palīdzību? "Born To Die" klips gan jau tiks nominēts kādā no sadaļām "Seksīgākais...", "Pikantākais..." utt. utjpr. Bet pats galvenais, ka Eliazbete Grānta, droši vien pateicoties arī producentiem, ir uzķērusi savu "īsto ekrāna seju" un pie tās arī rātni pieturās. Nav par skādi pavērot, ar kādiem trikiem viņa klipā aizķer skatītāju (droši vien pārsvarā vīriešu dzimtes) - mīmika, skatiena fokuss un tā starp zobiem iekļuvušā kūša izņemšana (2:34)!...

Saistītie raksti:
Lana Del Ray - "Video Games" (jaunākie singli un albumi - 17.10.2011)

Foto raksta ievadā kadrs no video "Born To Die" (www.hardcandymusic.com).

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

"Hjálmar" - "Hjálmar" (pilns albums, audio)

2011-12-15T16:00:00.000+02:00

Īslandes slavenie muzikālie kolektīvi jau ir labi zināmi. Paši īslandieši, protams, ar tiem lepojas, un viņu mākslinieku piederību šai pasaku zemei var noteikt jau pēc pāris nospēlētām taktīm. Pieci vīri no Reikjavikas, protams, ir lieli savas tautas īpatnējās mūzikas fani, taču nespēj arī slēpt simpātijas pret klasisko Jamaikas regeju. Bet kāpēc viena dēļ būtu jāatsakās no otra, ja tos tīri labi var sintezēt vienā veselumā?

Kvintets "Hjálmar" izrīkojās tieši tā - 2004.gadā kādā vasaras dienā viņi savu kaisli uz regeju nolēma ietērpt īslandiskās mūzikas skaņās, un šī formula nostrādāja. Rezultāts ir nu jau pieci albumi, kuru mūzikas stilu tā arī var nosaukt - par Ziemeļatlantijas regeju. "Hjálmar" muzikālās kvalitātes var nomērīt ļoti pārliecinoši, jo ja vien cilvēks nepārvalda īslandiešu valodu, viņš visas savas maņas var veltīt melodijai vien, jo grupa dzied tika savā dzimtajā valodā. "Bobs Mārlejs kažokā un ar no aukstuma pilošu degunu," ar šādām vīzijām var nākties sastapties, "Hjálmar" mūziku cenšoties pārlieku vizualizēt. Mūsu klimats daudz neatšķiras no klimata Īslandē, tāpēc visiem vasarmīļiem šie puikas un viņu mūzika būs gaužām piemērota šajos drēgnajos ziemas/rudens/pavasara mēnešos.

Īpaši neiedziļinoties "Hjálmar" diskogrāfijā, šeit pievienots grupas vārdā nosaukts albums, kam pēc loģikas vajadzētu būt debijas, bet, iespējams, ka tā tas nav. Un tas arī nav svarīgi. Galvenais - sajust to dīvaini vieglo noskaņojumu, ko dod šo īslandiešu dziesmas, tajā pašā laikā vismaz nojaušot caur katru noti vēsu, miglainu un vulkānu putekļiem piebārstītu gaisa malku.

Papildus resursi:
http://www.hjalmarband.com
http://www.facebook.com/hjalmarband
http://www.myspace.com/hjalmarmusic

Foto raksta ievadā no "Hjálmar" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

"Mint Julep" - "Aviary" (video), "Why Don't We" (dziesmu liste, audio)

2011-12-14T16:00:00.000+02:00

Viendien Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" bija intervija ar Jaunā Rīgas teātra režisoru Alvi Hermani. Bez tā, ka sarunā ar Zigfrīdu Muktupāvelu viņš iztirzāja, cik reižu mūžā 18. un 19.gadsimtā sievietēm bija menstruāciju cikls, režisors arī teica, ka vēsturē NEKAD nav bijuši gadījumi, kad vienas trupas divi cilvēki, ļaujot vaļu mīlestības jūtām vienam pret otru, būtu tās saglabājuši ilglaicīgi. Kur nu vēl uz mūžu. Mūzikā laikam ir citādāk. Mēs zinām duetu "Sandra" - vīrs un sieva dzied tā, ka pat kurlam gailim sekste noiet, bet viņi ir radoši un koncertē pat pa divām reizēm dienā. Ričijs Blekmors un Kendisa Naita, mijot sirdis, radīja grupu "Blackmore's Night". Un še vēl kāds piemērs - Kīts un Hollija Kenifi. Viņi ir ne tikai vīrs un sieva, viņi ir arī duets "Mint Julep".

"Mint Julep" vispār ir alkoholisks kokteilis, kura galvenās sastāvdaļas ir viskijs un piparmētras. Savukārt Kenifu "Mint Julep" ir duets, kuru raksturo neskaidru emociju mūzika. Hollijas "dreamy" balss gan iemidzina, gan sapurina vienlaikus. Tas viss tiek panākts ar perfektu instrumentālo pavadījumu, kurā dominē elektronika. Ne velti pats duets, savu muzicēšanas stilu raksturojot, piemin apzīmējumu "kraftwerkisks". Bet "Mint Julep" nav tik robusts kā "Kraftwerk" - viņu mūzikā ir jaušama plaša emociju gamma. Ne velti iepriekš bija minētas "neskaidras emocijas". Tā arī ir - klausoties "Mint Julep" dziesmās, precīzas emocijas raksturot ir grūti, taču, pilnīgi noteikti, tās emociju termometrā atrodas virs nulles atzīmes.

2008.gadā duets izdeva savu debija plati "Songs About Snow" - fonotēku retumu, jo tas izdots ierobežotā daudzumā. Šogad sekoja plate "Save Your Season". Diemžēl visu nedz pirmo, nedz otro plati te noklausīties nevarēs, taču dažu dziesmu izlasi gan. Tai skaitā "Mint Julep" jaunākā singla "Aviary" video.

Papildus resursi:
http://mintjulep.squarespace.com
http://www.facebook.com/mintjulepmusic

Foto raksta ievadā no mintjulep.squarespace.com.

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

"Arches" - "Turn It Up" (video)

2011-12-14T07:00:00.000+02:00

Skotu "Arches" pēc vienkārši satriecošā "Like Fireworks" laidis tautās video jaunai dziesmai "Turn It Up". Nosolījos pasekot līdzi šiem puikām, ko arī tagad daru.

Saistītie raksti:
"Arches" - "Like Fireworks" (video)

Papildus resursi:
http://www.facebook.com/ArchesUK

Foto raksta ievadā no "Arches" profila portālā "Facebook".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com

Tweet to @VilnisKronbergs

"Class Actress" - "Journal of Ardency" (video), "Rapprocher" (pilns albums, audio)

2011-12-13T16:00:00.000+02:00

Ir dzirdēti stāsti par prātvedēriem, kuri pārdot Ēģiptes piramīdās it kā gadu tūkstošiem glabātus slēgtus traukus, kuros, saprotams, atrodas tūkstošiem gadu vecs gaiss. Par nieka pāris simtiem dolāru var tādu burciņu nopirkt, žigli atraut vaļā un ievilkt tajā esošo gaisu dziļi nāsīs. Kāds, iespējams, sajutīs faraona "sieriņu" smaržu, kāds cits valdnieces Kleopatras padušu spalvu smārdu, bet saprātīgākie no šiem ostītājiem vienkārši aizies pie ārsta. Taču cilvēks, protams, nespēj būt vienaldzīgs pret savām atmiņām par vecajiem, labajiem laikiem un allaž meklē iespēju tajos kaut domās atgriezties. Tieši šāda "vecā gaisa" burciņa ir Ņujorkas sintipopa apvienība "Class Actress" un viņu albums "Rapprocher".

Brūklinā bāzētais kolektīvs ar Elizabeti Hārperi priekšgalā tiek cildināts kā astoņdesmito gadu iedzīvinātājs mūsdienās. "Brūklinas Madonna!" - skaļš vārdos ir laikraksts "New York Press", tam piekrīt mūzikas gaumes noteicējs portāls "Pitchfork", papildinot salīdzinājumu sarakstu arī ar "Depeche Mode" agrīno daiļradi. "Rapprocher" ir šī sintikolektīva pirmā lielā plate, un tā noteikti atbilst augstākminēto apskatnieku vērtējumam. Visticamāk, ja astoņdesmitie turpinātos joprojām, intelektuālais sintipops skanētu tieši šādi - gaisīgi, sapņaini, bet noteiktos, stingros aranžēšanas rāmjos, kurus, salīdzinot ar īstajiem astoņdesmitajiem, paplašinājušas tehniskās iespējas un ļaužu progresējošais muzikālais redzesloks.

Ieskatam "Classic Actress" pirmais singls "Journal of Ardency" video versijā un tad viss albums "Rapprocher".

Papildus resursi:
http://classactress.com/news
http://www.myspace.com/elizabethharper
http://www.facebook.com/pages/Class-Actress

Foto raksta ievadā no "Class Actress" profila portāl`"MySpace".

2011, www.vilniskronbergs.blogspot.com