ceturtdiena, 2012. gada 31. maijs

"Mount Washington" - "Silver Screen" (video), "Mount Washington" (2012, pilns albums)

Katras valsts mūzikai ir jānes savs zīmogs - islandieši nekad netiks vaļā no savas Bjorkas, angļi - Bītliem un nu jau arī Engelbertu Hamperdinku, zviedri  - no "ABBA", bet latvieši - no Olgas un Kombuļu Ineses. Savukārt norvēģi, grozies kā gribi, vienmēr asociēsies ar Mortena Harketa falsetu un grupu "A-ha". Visi pārējie var darīt, ko vien vēlas, bet tos nomērīs tieši pēc katras valsts pazīstamākā mūzikas zīmola. To vērā ir ņēmuši trīs puikas no Norvēģijas - Rūne, Esko un Andreas - jeb grupa "Mount Washington", kas šā gada sākumā klajā laida savu ceturto studijas albumu, dodot tam grupas nosaukumu.

"Mount Washington" riteni no jauna neizgudro - Rūne Simonsens dzied Harketa balsī, savukārt grupa spēlē, apvienojot "A-ha" popu ar eksperimentālu indī mūziku. Rezultātā rodas šī interesantā sintēze, kuru tikpat labi var iekļaut gan popmūzikas, gan indī, gan eksperimentālās mūzikas kategorijās. Ja "Mount Washington" ceturtā plate sākas izteikti popsīgi ("How Does It Feel?", "Silver Screen"), tad turpinās tā jau gandrīz "dreamy" stilā ("Toscana"), pēkšņi pārejot gluži "Kīniskās" (no "Keane") skaņās ("Next Year"). Tāds ir šis Berlīnē ierakstītais albums - interesants, muzikālas dažādības pārbagāts, vienkārši teicams! Norvēģiem atkal ir ar ko lepoties.






Papildus resursi:

Foto raksta ievadā no "Mount Washington" profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

trešdiena, 2012. gada 30. maijs

"Vetiver" - "Wonder Why" (video), "Tight Knit" (2009, pilns albums)

Nesen grāmatnīcu plauktos parādījās igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka grāmata "Kaka un pavasaris", kurā galvenie varoņi ir sirsnīgs suņa kakas struņķītis, sarkanmataina desiņa, naktspoda spoks, zeķes perētājas un citi tēli, kuri tikpat labi varētu būt bieži viesi jebkura sevi cienoša un inteliģenta narkomāna apziņā brīdī pēc devas saņemšanas. Taču šī grāmata ir domāta bērniem, lai tie caur kakas struņķīti iepazītu dzīvi arī, tā teikt, no otras puses. Pat nezinu, kāpēc es šo te tagad stāstu saistībā ar šīs dienas stāsta varoni grupu "Vetiver". Varbūt tāpēc, ka mans kaku struņķītis, ko vēl mēdz dēvēt arī par smadzenēm, ieciklējās uz domu, ka viņi, šie "Vetiver", ir mūsdienu "Pink Floyd"... Diezgan muļķīga doma, absolūts bulšits! Bet kā lai to ieskaidro struņķītim?!

Patiesībā "Vetiver" līdz "Pink Floyd" ir tikpat tālu, cik Šekspīram līdz Gatim Kandim. Bet atkal jāatzīst, ka viedokli veido sīkumi - "Vetiver" jaunākās plates "The Errant Charm" vāciņa noformējums "iesita" struņķītī līdzības ar "Pink Floyd" visu laiku populārākās plates "Dark Side Of The Moon" vāciņa dizainu - krāšņo varavīksnes staru, kas ietriecas trīsstūrī, kaut patiesībā "Vetiver" plates vāciņā varavīksnes nav i ne tuvumā. Un tad vēl tie instrumentālie miglas foni, kas pavada dažas no "Vetiver" dziesmām - gluži kā "Pink Floyd" padsmit minūšu "džemošana"! Taču īstenībā tas, ko mēs iedomājamies esam, pat ja tā ir tikai ilūzija, kā likums, ir spēcīgāks par realitāti. Tāpēc es joprojām turpināšu uzskatīt Endija Kebika grupu par mūsdienu "Pink Floyd", kaut tā nemaz nav, savukārt visi pārējie grupu "Vetiver" var uzskatīt par jauku indīfolka kompāniju no Sanfrancisko (ASV), kas viņi patiesībā arī ir.

Grupas jaunāko plati iespējams noklausīties "Deezer" sistēmā, sekojot resursu norādēm, bet še zem raksta iepriekšējais grupas albums "Tight Knit", pirms kura apskatāms video dziesmai "Wonder Why" - tā no jaunākās plates.






Papildus resursi:

Foto raksta ievadā no "Vetiver" profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

otrdiena, 2012. gada 29. maijs

"Miike Snow" - "The Wave" (jaunākie singli un albumi - 28.05.2012)


Zviedriem gan veicās - vispirms mūsu drošības policija apturēja Latvijas iedzīvotāju parakstu vākšanu zem petīcijas Zviedrijas Karalistei, lai tā mūs "labprātīgi okupē", pēc tam šī valsts ņem un uzvar Eirovīzijā (un zviedriem šis pasākums ir kaut kas līdzīgs mūsu Dziesmusvētkiem), un, visbeidzot, šajā atturīgo cilvēku zemē mīt daudz kolosālu ansambļu, ko var nosaukt par pasaulslaveniem vai vismaz ar perspektīvu uz tādiem. Viens no tiem ir trio "Miike Snow", kura otrais singls "The Wave" no otrās plates "Happy To You" šonedēļ ierindojas visu jauno singlu galvgalī.

Patiesībā šo nedēļu var nodēvēt par baiso videoklipu nedēļu. "The Wave" video ir visnotaļ zosādu uzdzenošs, bet tas nav nekas, salīdzinājumā ar Ņujorkas trio "Liars" dziesmas "No 1 Against The Rush" - šo klipu, baidos, ka divas reizes noskatīties nevēlēsies neviens...

Bet pilnīgi pretējas emocijas uzvēdī "The Shins" dziesmas "The Rifle's Spiral" multiplikāciju video. Vispār "The Shins" ir jāklausās obligāti. Kas to nedara, tas mērkaķis!


NEDĒĻAS SINGLS! "Miike Snow" - "The Wave"



"Avalanche City" - "Sunset"


"Benga" - "Icon"


"Chiddy Bang" - "Mind Your Manners"


Graham Coxon - "Ooh Yeh Yeh"


"Ladyhawke" - "Sunday Drive"


"Liars" - "No 1 Against The Rush"


"The Maccabees" - "Went Away"


"Pure Love" - "Bury My Bones"


"The Shins" - "The Rifle's Spiral"


"The Ting Tings" - "Hit Me Down Sonny"






Šonedēļ vēl iznāk šādi albumi:

"2:54" - "2:54"
"Alt-J" - "An Awesome Wave"
"Amore" - "Stand Together"
"Architects" - "Daybraker"
"Citizens" - "Here We Are"
"Colourbox" - "Colourbox"
"Edward Sharpe & The Magnetic Zeros" - "Here"
"El-P" - "Cancer For Cure"
"Exlovers" - "Moth"
"Grand Magus" - "The Hunt"
"Kill Devil Hill" - "Kill Devil Hill"
Joan Armatrading - "Starlight"
Joey Ramone - "Ya Know"
Julia Stone - "By The Horns"
Marcus Miller - "Renaissance"
"The Murder Of My Sweet" - "Bye Bye Lullaby"
Paloma Faith - "Fall To Grace"
"The Pond" - "The Pond"
"Public Image Ltd" - "This Is PiL"
Regina Spector - "What We Saw From The Cheap Seats"
"Scissor Sisters" - "Magic Hour"
"Sigur Ros" - "Valtari"
"Ultravox" - "Brilliant"
"Viking Skull" - "Cursed By The Sword"

Ko nedrīkst palaist garām un kāpēc?

"Citizens" - "Here We Are"
"Mūsu vīzija bija ierakstīt albumu ar popdziesmām, kuras būtu tēlainas, aizraujošas un interesantas, nevis vienkāršas, neglītas un briesmīgas," par savas grupas debijas plati saka tās līderis Toms Bērks. Un šis godavīrs savu vārdu tur.






Paloma Faith - "Fall To Grace"
Sajaucot vienā kokteilī popu, soulmūziku, džezu un nedaudz arī klasisko mūziku, 26 gadus vecā britu dziedātāja, komponiste un aktrise ir radījusi maģisku albumu, kurā novilkt robežas starp dažādajiem mūzikas stiliem nav iespējams. Adeles fani, tas jums!






Marcus Miller - "Renaissance"
Tiem, kas uzskata, ka grupās visvieglāk spēlēt ir basģitāru, noteikti jānoklausās šī Markusa Millera plate. Millers ir piespēlējis "baseni" gan Mailzam Deivisam, gan Hērbijam Henkokam. Bet vispār viņš spēlē gandrīz visu ko - gan ar stīgām, gan pūšamu, gan ar taustiņiem. Šis albums demonstrē viena cilvēka iespējas mūzikā.






Foto raksta ievadā grupa "Miike Snow" no www.prefixmag.com.


2012, www.musicstories.lv








pirmdiena, 2012. gada 28. maijs

Scott Matthew - "Gallantry´s Favorite Son" (2011, pilns albums)

Ir agrs pirmdienas rīts, un Vecais vīrs dodas savās ikdienas gaitās. Rīta tualete viņam jau sen vairs nav vajadzīga, jo prostata ir parūpējusies, lai tāda viņam būtu visas nakts garumā. Taču Vecais vīrs neskumst; viņš izņem no glāzes zobu protēzes, ieliek tās mutē, tad izdzer ūdeni, kurā zobi visu nakti gulējuši, un ir gatavs jauniem izaicinājumiem.  Vispirms viņš iet uz kūti, kurā mēģinās sameklēt savas izejamās bikses - tās viņam ir kopīgas ar  viņa lepnumu dresēto cūktēviņu. Cūķim bikses vajag, kad viņš vietējā bērnudārzā sniedz priekšnesumu - brauc ar divriteni vai lasa pasaku "Sniegbaltītes skola" lomās. Tas ir sasodīti grūti, jo mūsdienu bērni, pirmkārt, ir koncentrēties nespējīgi un, otrkārt, kādam no viņiem priekšnesuma laikā noteikti jāpavaicā: "Audzinātāj, vai šodien šašliks arī būs?" Tāpēc Vecais vīrs ir tik iejūtīgs pret savi šņukuraino kompanjonu un savas bikses aizdod.

Tālāk Vecais vīrs dosies citās dienas darīšanās - jānopērk pārtika visai nedēļai un jāizņem no ķīmiskās tīrītavas gailis, kas tur nodots nolūkā samazināt dzimumtieksmi, jo nesen pat Vecā vīra taksenei piedzima kucēni ar seksti. Visbeidzot specializētajā medicīnas preču veikalā jāsavāc viņnedēļ pasūtinātais ortopēdiskais tesmeņa turētājs gotiņai, kam iedzimta defekta rezultātā pupi ir izveidojuši divas pigas, nevis glīti stāv divās rindiņās. Vecajam vīram darbu netrūkst. Bet tiem visiem pa vidu viņš daudz domā. Un daudz skumst. Viņam sāp sirds par nodzīvoto dzīvi, kurā tā arī daudzas lietas palikušas neizmēģinātas, piemēram, viņš nekad nav mīlējis sievieti sniegā pēc sestdienas pirts. Patiesībā viņš nekad nav mīlējis sievieti. Ja precīzāk - viņš nav mīlējis vispār. Bērza stumbra dobuma aizvaskošana pēc sulu notecināšanas neskaitās.

Tā dziļās pārdomās un apcerēs savas dienas nu vada Vecais vīrs. "Kādam tā šķiet kļūda, bet man tas ir dzīvesveids," tā par savu vientulību saka Vecais vīrs. Un tieši tādus vārdus vienā no savām jaunākā albuma "Gallantry's Favorite Son" dziesmām dzied amerikāņu dziesminieks Skots Metjū. Šī viņa trešā plate ir Vecā vīra ikdienas pārdomas. Tā brīžiem ir gan pārsteidzoši viegla kā spēlējoties, brīžiem liek no baisajām sajūtām ieķerties krēslā un nelaisties vaļā, kamēr bailes nepāriet. Un tikai beigās tu saproti, ka "Gallantry's Favorite Son" ir gluži kā viena cilvēka mūžs - ar visiem kāpumiem, kritumiem, orgasmiem un, visbeidzot, nāvi. Lai arī izklausās tas varbūt baisi, Metjū plate tāda (baisa) nebūt nav. Patiesībā tā ir kas vairāk par vienkāršu mūzikas albumu. Bet līdz šādām domām katram jānonāk pašam...




Papildus resursi:

Foto raksta ievadā no Skota Metjū profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

svētdiena, 2012. gada 27. maijs

10 dziesmas, pieminot Robinu Gibu un "Bee Gees"

Pirms nedēļas, 20.maijā, 62 gadu vecumā Mūžībā aizgāja viens no leģendārā britu trio "Bee Gees" dalībniekiem Robins Gibs. Trio, kas sastāvēja no trim brāļiem - Robina, Morīsa un Berija - Gibiem, pastāvēja no 1958.gada līdz 2003.gadam, kad no vēža mira Robina dvīņubrālis Morīss. Robins un Berijs atsāka kopīgas muzikālas aktivitātes 2009.gadā, Holivuda pat paziņoja, ka Stīvens Spīlbergs uzņems biogrāfisku filmu par trio. Vēl šā gada februārī Robins Londonā uz skatuves pievienojās britu armijas karavīru trio "The Soldiers"; šī izrādījās viņa pēdējā uzstāšanās.

Šobrīd, kad no trim brāļiem palicis vairs tikai viens, ir skaidrāks par skaidru, ka par "Bee Gees" var runāt vairs tikai "bija" izteiksmē. Patiesībā jau tā notika pēc Morīsa aiziešanas, jo "Bee Gees" trijotnes harmonija bija tik smalka un netverama, ka šāds mehānisms spēja pastāvēt tikai būdams vienots vesels bez neviena trūkstoša elementa. 22 studijas plates, neskaitāmas izlases, koncertieraksti un soloprojekti - "Bee Gees" dalībnieku laikmets bija ražens!

Vairs nav nozīmes, kura bija "Bee Gees" populārākā dziesma, kura topos visveiksmīgākā. Svarīgi ir vien tas, ka mēs zinām, un tagad pilnīgi noteikti zinām, ka no "Bee Gees" vairs nebūs nekā... Nebūsim skrupulozi kā grāmatveži un nesāksim ķidāt, kura dziesma nopelnījusi visvairāk, kura ne tik. Bet zināmu svītru pavilksim gan - piemiņai par skaisto muzikālo ēru, ko mums bijis tas gods izdzīvot līdzi ar brāļiem Gibiem un viņu trio "Bee Gees".

1. "If I Can't Have You" ("Stayin' Alive", 1977)


2. "Sectret Love" ("High Civilization, 1991)


3. "To Love Somebody" ("Bee Gees 1'st", 1967)


4. "Heartbreaker" (Dionne Warwick "Heartbreaker", 1982)


5. "The Only Love" ("High Civilization", 1991)


6. "How Deep Is Your Love" ("Saturday Night Fever", 1977)


7. "Alone" ("Still Waters", 1997)


8. "Immortality" (Celine Dion "Let's Talk About Love", 1998)


9. "Words" ("Words", EP, 1968)


10. "How Can You Mend A Broken Heart?" ("Trafalgar", 1971)





Foto raksta ievadā brāļi Gibi 1959.gadā, foto no entertainment.time.com.

2012, www.musicstories.lv

sestdiena, 2012. gada 26. maijs

Ron Sexsmith - "Long Player Late Bloomer" (2011, albuma apskats)

Ja tiktu nodibināta biedrība "Nost ar latviešu gaumes degradētāju "Latvijas Radio 2"!", es pat būtu gatavs darboties tās vadības struktūrās - tik pārliecināts par šādu taisnību es esmu! Taču, sākot klausīties šodienas stāsta varoņa Rona Seksmita jaunākās plates "Long Player Late Bloomer" pirmos akordus - dziesmu "Get In Line" - tieši šī sasodītā radiostacija ienāca prātā. Šķita, ka tūlīt, tūlīt atskanēs "Apvedceļa" "Zemenes"! Un dies' liecinieks, ka jau pastiepās rociņa, lai šo plati "noņemtu no trases". Taču tā, par laimi, izrādījās tikai mirkļa ilūzija, kuras veiksmīga pārvarēšana atver brīnišķīgu albumu.



Rons Seksmits ir 48 gadus jauns kanādiešu komponists un dziedātājs no Toronto,  un "Long Player Late Bloom" ir viņa divpadsmitā studijas plate, kas klajā nāca pagājušā gadā. Vīrs, kurš dzīvo mūzikā, - tā varētu nosaukt Seksmitu, ņemot vērā, ka savs ansamblis viņam bija jau četrpadsmit gadu vecumā. Seksmita elki bija, un droši vien ir joprojām, Pols Makartnijs, Elviss Kostello, Rejs Deiviss un citi.

Ja jebkurā auditorijā liktu pacelt rokas tiem, kas zina tādu Ronu Seksmitu, varu likt galvu ķīlā, nebūtu nevienas rokas. Un tas ir nedaudz negodīgi pret šo vīru, jo savu debijas plati "Grand Opera Lane" viņš izdeva jau 1991.gadā. Seksmits savus panākumus kalis neatlaidīgi, ilglaicīgi, taču tāda vispasaules popularitāte un atpazīstamība iegūta diemžēl nav.



Neskatoties uz pirmo akordu izraisītajām mirāžām, "Long Player Late Bloom" izrādījies ļoti labs albums. Seksmits tiek ielikts folkpopa rāmī, kas ir visnotaļ precīzs viņa mūzikas raksturojums. Pie mums viņš pilnīgi mierīgi varētu startēt šlāgeraptaujā pa "Pirmo Rīgu", taču, domāju, augstas vietas negūtu - Seksmita mūzika tai ir par smalku un gudru. Tajā pašā laikā tā ir ļoti viegla - viņš burtiski spēlējas ar klausītāju, pats slīgstot no tā labsajūtā.

Patiesībā, klausoties plati, var pieķert sevi pie domas, ka tas, kurš dzied, ir Maikls Bublē vai Džeimijs Kallums - Seksmita balss ir burtiski šo divu jaunekļu balss imitācija. Ne velti kanādietis pārsvarā gozējas pieaugušās auditorijas ("adult") radiostacijās - viņa mūzika ir nobrieduša cilvēka skatījums uz dzīvi un lietām. Un katram, kam tuvi vecā kaluma meistari, piemēram, tas pats Makartnijs (arī viņa balss intonācijas dzirdamas vai katrā dziesmā), šo Rona Seksmita plati noteikti jāiegādājas vai vismaz jānoklausās.



Albuma novērtējums ir teju maksimālais, jo Seksmits spēj radīt "ticamības momentu" tam, ka viņš pats ar sirdi un dvēseli ir tajā, ko dara un ko rāda citiem. Spēcīgs albums "Adult Contemporary" kategorijā - pamatīgs, izsvērts un konservatīvi tradicionāls.



Albuma vērtējums: 9/10
Citi vērtējumi:
Allmusic: 4/5

Noklausies un iegādājies plati legāli!

2012, www.musicstories.lv








piektdiena, 2012. gada 25. maijs

"Hal" - "Be With You" (video), "Hal" (2005, pilns albums)

"Es uztraucos par vēju, bet tu - par lietu," savā pirmajā singlā "Worry About The Wind" tālajā 2004.gadā dziedāja īri brāļi Deivs un Pols Aleni, Stīvens Obrains un Saimons Frīdmans jeb visi kopā - grupa "Hal". Toreiz, gandrīz pirms desmit gadiem, viņi sacēla vētru kritiķu aprindās - kas tie tādi? No kurienes? Kāpēc? Viņu savā vārdā nosauktais 2005.gada debijas albums britu salu albumu topā spēja pakāpties gan tikai līdz 31.vietai, taču tas netraucēja īriem būt ieredzētiem dažādu balvu pasniedzēju vidū: 2005.gada Labākā jaunā īru grupa, Labākais īru mūzikas albums, 2006.gadā Eiropas pārrobežu (border breakers) balva - pagājušās desmitgades vidus bija "Hal" laiks!

Nu, pēc septiņiem gadiem, brāļi Aleni un Co ir atkal atgriezušies. "Hal" otrais albums "The Time, The Hour" iznāca vien mēnesi atpakaļ. Pirmais, kas nāk prātā, to klausoties, ir salīdzinājumi: "Diez, kur tas viss jau ir dzirdēts?" Nedaudz paceļojot mūzikas annālēs un izceļot līdzīgo, viss top skaidrs, - ja paņem lielu bļodu, samet tajā "The Beach Boys", "Supertramp", "ELO", "Queen" (no šiem "Hal" noteikti ir mācījusies rakstīt dziesmas, pie kurām nav iespējams dejot) un vēl nedaudz apkaisa ar vispārējo septiņdesmito gadu atmosfēru, kam pievienota "E viela", ko varētu nosaukt par "Mūsdienām", iegūst precīzu maisījumu, kas saucās - kvartets "Hal".

Šoreiz puišiem vairs nekas nav jāpierāda - savas debitantu balvas jau saņēmuši, tagad viņi var parādīt, cik pieauguši un nobrieduši ir kļuvuši. Plate "The Time, The Hour" ir domāta ikvienam, kas spēj paskatīties tālāk par savu krāniņa galu; ikvienam, kam mūzikā tīk plašums, jo "Hal" tik tiešām rada sajūtu, ka kopā ar viņiem atrodamies muzikālā okeānā. Bet uz ūdeņiem nekad nevajag aizmirst par drošību - korķa vesti vajag paņemt vai vismaz turēt pa rokai, jo "Hal" var ievilkt savā mūzikas atvarā un nelaist vairs vaļā. No otras puses - kāpēc tam pretoties?

Turpinājumā "Hal" debijas plate pilnā skanējumā (aktuālāko iespējams noklausīties "Deezer" sistēmā), bet iesākumā dziesmas "Be With You", tā no jaunākās plates, videoversija.






Papildus resursi:

Foto raksta ievadā no "Hal" profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

ceturtdiena, 2012. gada 24. maijs

"The Magnetic Fields" - "Andrew In Drag" (video), "Love At The Bottom Of The Sea" (2012, pilns albums)

Brīžiem kā bērnu mūzikas skolas sagatavošanas klasē, iesildoties ksilofona nodarbībai, brīžiem kā pieprasītākā radio formāta grupa, brīžiem kā apdullušu panku ansamblis - tik daudzšķautņainas emocijas un salīdzinājumi uzvirmo, klausoties amerikāņu indīpopa kolektīva "The Magnetic Fields" jaunāko plati "Love At The Bottom Of The Sea" - grupas vienpadsmito studijas plati.

"The Magnetic Fields" tālajā 1989.gadā dibināja Stīvins Merits, kopš tā laika būdams gan grupas vadonis, gan galvenais komponists, gan lēruma mūzikas instrumentu spēlētājs. Bandžo, flauta, havajiešu ģitāras - šie instrumenti grupai iet pie sirds un rada dīvainu, visnotaļ atšķirīgu skanējumu, ko paspilgtina savdabīgās bungu mašīnas programmas un Merita vokāls.

Tiem, kas ar "The Magnetic Fields" ir uz "Tu" jau labu brīdi, plate būs jauka atkalsatikšanās, taču lielam vairumam klausītāju šī varētu būt tikai iepazīšanās ar šo amerikāņu kvintetu. Tad nu pirmā asociācija nedaudz pavelk uz "The Magic Numbers" pusi, vien Merita balss tajā neiederas, tā vairāk piestāvētu duetam ar Niku Keivu vai Sūzanu Boilu...

Lai tur vai kā, pārāk neiedziļinoties niansēs, jāatzīst, ka "The Magnetic Fields" ir pēdējā laika jaukākais atklājums no operas "Labāk vēlāk nekā nekad". Ideālā un aktuālā plate "Love At The Bottom Of The Sea" še turpinājumā. Pirms tam gan vienkārši ekselentās jaunā albuma dziesmas "Andrew In Drag" videoversija.






Papildus resursi:

Foto raksta ievadā no "The Magnetic Fields" profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

trešdiena, 2012. gada 23. maijs

Tyrone Wells - ""Freedom" (video), "Metal And Wood" (2010, pilns albums)

Nesen iemetu aci seriālā "Vampīra dienasgrāmata". Ja teiktu, ka garlaicīgāku filmu līdz šim neesmu redzējis, melots būtu maz - prognozējama, neinteresanta, vārdu sakot, apaļš bulšits. Taču viens gan šajā filmā ir labs - tā ir mūzika! No "Muse" līdz "Snow Patrol". Un tad atpakaļ, pa vidu pieķerot klāt vēl virkni absolūti nezināmu izpildītāju ar brīnišķīgām dziesmām. Viens no tādiem, kas daļēji atsver pazaudēto laiku, šo filmu skatoties, ir Sietlā (ASV) dzimušais, bet šobrīd Vašingtonā mītošais Tairons Vells (uzvārds nav izrunājams latviski kā nelabā apzīmējums). Pieminētā "Vampīra dienasgrāmata" sarakstā ir tikai viena no padsmit filmām, kuras skaņu celiņus kuplinājusi Vella mūzika.

Vells ir viens no tiem māksliniekiem, kam ērkšķiem kaisīts bijis sadarbības ceļš ar ierakstu kompānijām, precīzāk, kompāniju "Universal Records". 2000.gadā uzsācis pastāvīgu muzicēšanu, piecus gadus vēlāk Vells nonāca "Universal Records" paspārnē un šķita - laime pilnīga ir iestājusies! Iepriekšējā sadarbība ar salīdzinoši nelielo ierakstu kompāniju "True American Records", protams, iespēju ziņā nestāvēja līdzi vienas no "Lielā četrinieka" iespējām. Taču kolhozs, kā zināms, nav tā pati efektīvāka saimniekošanas forma: pēc divu plašu izdošanas - "Hold On" (2007) un "Remain" (2009) - "Universal Records" līgumu vienpusēji lauza, un Vells, kā pats izsakās, "varēja sākt domāt ne par ko citu, kā tikai lielisku jauno ierakstu". To nu viņš paveicis jau divas reizes, 2010.gadā izdodot plati "Metal And Wood", un šogad ar "Where We Meet".

"Where We Meet" ir Vella ceturtā studijas plate. Tajā bagātīgas emocijas, kas lielā mērā balstās, protams, uz to sūdaino padarīšanu, ko sauc par mīlestību, ir kuplinātas, pareizāk - izceltas, ar brīnišķīgām stīgu instrumentu partijām. Albuma spēcīgākā dziesma viennozīmīgi ir "I Cant't Save You Now" - patiess stāsts par nelaimīgām attiecībām koledžā. Un tieši tāpēc, ka Vells dzied par reālām un patiesām lietām mums apkārt, viņa dziesmas tik dabīgi paņem savā varā, pat ieliktas drausmīgas filmas skaņu celiņā.

Turpinājumā dziesmu "Freedom" un "I Can't Save You Now" video versijas, kā arī viss 2010.gada albums "Metal And Wood". Sekojot resursu norādēm, "Deezer" sistēmā iespējams noklausīties arī visu jauno plati "Where We Meet".








Papildus resursi:

Foto raksta ievadā no Tairona Vella profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

otrdiena, 2012. gada 22. maijs

"The Magnetic North" - "Rackwick" (jaunākie singli un albumi - 21.05.2012)

"Kad kāds atnāk pie tevis sapnī un saka, ka jāieraksta albums par savu dzimto zemi - Orknija salām -, vai to var ignorēt? Sevišķi, ja šis kāds ir Betija Korigala, meitene, kas 1770.gadā tika izraidīta no sava ciema, jo bija kļuvusi grūta no kāda caurbraucēja jūrnieka un kas tādēļ izdarīja sev galu," šis nedaudz baisais stāsts iedvesmojis trio "Magnetic North" radīt savu debijas plati "Orkney: Symphony Of The Magnetic North", kas klajā nāca pirms divām nedēļām. Visa plate vēl jāievērtē, bet šis singls "Rackwirk" ir izcils!

Pēc nedēļas Sāra Džoisa jeb "Rumer" laidīs klajā savu otro albumu "Boys Don't Cry", kuras priekšvēstnesis ir dziesma "P.F Sloan" - medus maize visiem "The Carpenters" faniem, jo "Rumer" vokālu ir grūti atšķirt no Karenas Karpenteres siltās un pie ausīm ķīpošās balss.

Un, visbeidzot, par 27 gadus veco angļu dziesminieku un komponistu Ņūtonu Folkneru. 9.jūlijā viņš būs aizdziedājies jau līdz savai trešajai skaņuplatei "Write It On Your Skin". Pieļaujams, ka tā būs nupat iznākušā singla "Sketches" manierē - tāpēc gaidīsim, rociņas berzēdami!


NEDĒĻAS SINGLS! "The Magnetic North" - "Rackwick"

"The Balck Keys" - "Dead And Gone"

"Deaf Havana" - "Little White Lies"

"Fiction" - "Careful"

Newton Faulkner - "Sketches"

"Of Monsters And Men" - "Dirty Paws"

"Pitbull" - "Back In Time"

"Rumer" - "P.F Sloan"

"School Of Seven Bells" - "The Night"

"Spector" - "Celestine"

"This Many Boyfriends" - "(I Should Be A Communist)"

"We Are Augustines" - "Juarezx"

Paul Weller - "When Your Garden's Overgrown"




Šonedēl iznāk šādi albumi:

"Admiral Fallow" - "Tree Bursts In Snow"
"Children Of Bodom" - "Holiday At Lake Bodom"
"Cold Specks" - "I Predict A Grateful Explosion"
Eric Prydz - "Eric Prydz Presents Pryda"
"Exitmusic - "Passage"
"Firewind" - "Few Against Many"
"Fixers" - "We'll Be The Moon"
"Fun." - "Some Nights"
"Gaz Coombes" - "Here Come The Bombs"
"Hardline" - "Danger Zone"
"Headspace" - "I Am Anonymous"
Heather Pearce - "Fairy Tale"
John Mayer - "Born And Raised"
Paul Buchanan - "Mid Air"
"Saint Etienne" - "Words And Music By Saint Etienne"
"Sonata Arctica" - "Stones Grow Her Name"
"Smokie Fairies" - "Blood Specks"
"Soulsavers" - "The Light The Dead See"
"The Cult" - "Choice Of Weapon"
"The Enemy" - "Streets In The Sky"
"The Temper Trap" - "The Temper Trap"
Tom Jones - "The Spirit Room"

Ko nedrīkst palaist garām un kāpēc?

"Saint Etienne" - "Words And Music By Saint Etienne"
Pēc septiņu gadu pārtraukuma atgriezies angļu "mīkstās" elektroniskās mūzikas trio "Saint Etienne". Sāra Kreknela ar kolēģiem ir radījusi plati, kas gan nav tik enerģijas pārpilna kā, piemēram, 1995.gada ārpus albumiem izdotā dziesma "He's On The Phone", taču noklausīšanās vērta tā ir noteikti.




"Fun." - "Some Nights"
Amerikā plate iznāca jau februārī, tāpēc tā gluži pavisam nav jaunums. Un tieši tāpēc, tai iznākot mūsu kontinentā, mēs jau zinām, ka "Some Nights" ir viena no brīnišķīgākajām 2012.gadā iznākušajām platēm. Kaut vai kopdarbs ar Žaneli Monē dziesmā "We Are Young".





Tom Jones - "The Spirit Room"
40.albums!!! Šis ir Toma Džounsa 40.albums! Un, lai arī savā 71.gada vecumā vecais zēns vairs nav tik sprigans kā laikos, kad uz skatuves bija jāizvairās no dāmu mestajām apakšbiksēm, pat šāds albums bez īpašas pievienotās muzikālās vērtības ir ievērības cienīgs fakts.






Foto raksta ievadā grupa "The Magnetic North" no www.manchesterscenewipe.co.uk.

2012, www.musicstories.lv








pirmdiena, 2012. gada 21. maijs

"Anathema" - "Weather Systems" (2012, pilns albums)

Acis darba izbijās, rokas darba nebijās. Rokas darba nebijās - zinājās padarīt! Šī no bērnības visiem zināmā tautasdziesma - ticējums ienāca prātā, šķirstot jauno albumu katalogus un ieraugot tur grupu ar nosaukumu "Anathema". Pirmā asociācija - tie ir no to mataino vīru kompānijas, kas vemj mikrofonā un krata savas krēpes kā slapju slotu. Vēl teikts, ka šī Liverpūles (Anglija) grupa ir "death/doom metal" pionieri, un iepriekšminētā pārliecība nostiprinās jo vairāk. Bet, ieraugot, ka plate ir noklausāma, "čem čort ņešuķit"*, ņēmu un noklausījos. Jēziņ, izrādās, šie ir pavisam citādi!

1990.gadā, aizsākusies kā apvienība "Pagan Angel", "Anathema" gājusi garu savas muzikālās evolūcijas ceļu. Iesākumā bija jau pieminētais "death/doom", tam sekoja "gothic metal" (tie ir metāla cienītāji, kas ģērbjas melnā, visās krokās saliek pīrsingus un karstā laikā nepatīkami ož), pēc tam bija "alternatīvais roks" un, visbeidzot, tagad viņi skaitās spēlējam "progresīvo roku". Pilnīgas drausmas ar tiem stiliem, kuros normāls cilvēks nav spējīgs orientēties. Tāpēc, runājot "cilvēku valodā", "Anathema" jaunā plate "Weather Systems" ir nedaudz smagāka popmūzika. Gaidot vemjošos vīrus, laikam biju pāršāvis pār strīpu. Jo sagaidīju kaut ko līdzīgu "3 Doors Down", kuru, šķiet, spēlē pat "Radio Skonto"...

Ja kādam interesē šo angļu attīstība pa laika posmiem, viņš to noteikti var pētīt. Taču šobrīd gribās vienkārši baudīt mūziku, kas neliek pārāk domāt, pārāk koncentrēties, bet rada vieglumu un labsajūtu, kas, šķiet, ir viens no mūzikas terapijas pamatiem. Nu labi, varbūt, ja ome jūtas švaki, viņai šos nevajag likt klausīties. Bet visiem citiem - kārtējā deviņdesmito gadu leģenda, kas, transformējusies līdzi laikam, dod mums gandarījumu ari 21.gadsimtā.

*ar ko gan velns nejoko! (tulk. no krievu val.)




Papildus resursi:

Foto raksta ievadā no grupas "Anathema" profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

svētdiena, 2012. gada 20. maijs

Michael Kiwanuka - "I'll Get Along" (video), "Home Again" (2012, pilns albums)

Ir maijs, kas jau pamazām nosverās uz savi otro pusi, aizvien pietuvojot mūs ne tikai ikgadējai ceriņu ziedēšanai, bet arī starptautiskajam ākstību konkursam ar zīmīgo nosaukumu "Eirovīzija". Visi piekrīt - tas ir štrunts gatavais! Bet - visi skatās. Jo, citējot izplatītāko viedokli, "tas ir tramplīns jaunajiem mūziķiem, kas nodrošina starptautiskus panākumus". Bulšits absolūts! Kopš Latvija piedalās tajā marazmā, - kurš konkursa uzvarētājs, diez, ir kļuvis starptautiski veiksmīgs mākslinieks? Pirmajā mēnesī, divos, daži no viņiem kaut kur pagrozās, bet laiks visu saliek vietās - lai ilglaicīgi noturētos uzmanības centrā, jābūt kam vairāk par vienu izperētu dziesmu.

Šajā sakarā skaudīgu aci varam skatīties uz britiem - viņu raidsabiedrības "BBC" jauno izpildītāju konkurss "Sound Of " katru gadu ne tikai atklāj jaunus vārdus, bet arī nodrošina tiem spīdošu karjeru pēc tam. Pirmais konkurss noritēja 2003.gadā, tajā uzvarēja reperis "50 cent". Labi, pirmie kucēni jāslīcina. Bet jau 2004.gadā laurus plūca šobrīd uz Latviju stūrējošie "Keane", 2005.gadā "Depeche Mode" pēdējā Rīgas koncerta iesildītāji "The Bravery", bet 2008.gadā Nr. 1 bija visu laiku pasaulē visvairāk pārdotā albuma "21" autore Adele! Šogad konkursā "Sound Of 2012" nepārspēts palika britu mūziķis Maikls Kivanuka.

Pēc vaibstiem spriežot, protams, iezogas prātā doma, ka ne jau paaudžu paaudzēs Kivanukas dzimta bijusi Anglijā pārstāvēta. Patiesībā viņa saknes un vecāki nāk no Ugandas. Bēgot no tur pastāvošā diktatora Amina režīma, pāris nonāca Apvienotajā Karalistē, kur pasaulē nāca arī viņu dēlēns. 24 gadus vecais Kivanuka ar mūziku nodarbojas jau no pusaudža gadiem, piedaloties citu grupu un mūziķu ierakstu sesijās kā ģitārists. Bet, sapratis, ka var arī dziedāt, un darīt to labi, viņš uzsāka solokarjeru. Jau iepriekšminētā Adele apstiprināja Kivanuku par savas 2011.gada koncerttūres iesildītāju, un, šķiet, ņemot vērā Adeles prātam neaptveramo popularitāti, pat klibs suns, pirms viņas uznāciena uz mutes ermoņikām nospēlējot "Billie Jean", kļūtu populārs vienā mirklī! Kaut gan - tāds suns "Youtube" vietni no pārapmeklētības uzkārtu tāpat... Bet nu doma skaidra.

"Home Again" ir Kivanukas debijas plate - tā klajā nāca šā gada pavasarī. Pašmājās tā spēja pakāpties līdz 4.vietai albumu topā, bet ASV labākais sasniegums ir 120.vieta... Bet, ņemot vērā, kādas dziesmas prevalē jeņķu topos, tas ir tikai loģiski - Kivanuka patiešām rada Mūziku. Albuma desmit dziesmas ir klasiskas soulmūzikas, popa un orķestra mūzikas kokteilis. Tieši stīgu instrumentu partijas, kā arī pūšamie instrumenti "Home Again" padara par īpaši baudāmu plati. Un jā, viņu kaut kādā veidā (ļoti, jāatzīst gan, dīvainā) var salīdzināt ar Adeli - arī Kivanuka katru savu stāstu izstāsta, liekot visu citu nolikt malā un klausīties un klausīties, un klausīties. Vien Adelei gan, godīgi sakot, tas viss sanāk kaut kā emocionālāk. Bet Kivanukam tas ir piedodams - šis ir viņa pirmais albums un, otrkārt, viņš taču tomēr ir vecis!...






Papildus resursi:

Foto raksta ievadā no www.be.com.

2012, www.musicstories.lv

sestdiena, 2012. gada 19. maijs

"Roxette" - "Travelling" (2012, albuma apskats)

Ja 20 gadus atpakaļ tu neklausījies un nefanoji par "Roxette" un "Scorpions", biji ciema nūģis. No otras puses, īpaši džeku kompānijās, būt tam, kas, izdzirdot zviedru dueta dziesmas "Spending My Time" pirmās taktis, paceļ gaisā aizdegtas šķiltavas, varēja beigties ar apvainojumiem "mīkstumā". Tāpēc, būsim jau nu godīgi, "Roxette" klausījās visi - cits, drosmes vai aklas pielūgsmes pārņemts, publiski, bet pārējie - mājās zem segas, lai nākamajā dienā smīkņātu par pirmajiem.



Zviedru duets, kas sastāv no Pēra Gesles un Marijas Frīdriksones, kopā ar savulaik leģendāro četrinieku "ABBA", ir vaininieki vispārpieņemtam uzskatam, ka Zviedrija ir pasaules popmūzikas lielvalsts, kā tumšs mākonis nosedzot visus pārējos zviedru amata brāļus, starp kuriem ir visnotaļ apbrīnojama talanta turētāji. Bet šoreiz  - tieši par "Roxette".

Pagājušā gadā apritēja vesels ceturtdaļgadsimts, kopš abi, ja tā varētu teikt, - jaunieši, braši soļo pa pasaules popmūzikas skatuvēm. Protams, dueta slavas laiks bija deviņdesmito gadu sākums - kad 1993.gada vasarā strādāju tirgū par tualetes papīra pārdevēju, man blakus allaž tirgojās vīrs, kura nodarbi mūsdienu jaunatne droši vien varētu pielīdzināt aizvēsturiskam mitoloģijas fenomenam, - viņš tirgoja skaņu ierakstus audiokasetēs! Un tajā gadā visi viņam prasīja tikai divas kasetes - šlāgeri, ko toreiz zināju no galvas, bet tagad vairs neatceros, un tajā laikā jauno "Roxette" albumu "Tourism", kas gan bija iznācis jau gadu iepriekš. Bet nevajag aizmirst, ka tajos laikos bija tikai normāli, ja "jaunums" citur pasaulē un "jaunums" Latvijā bieži bija sastopams ar ļoti lielu laika intervālu. Un tajā vasarā, no tirgus kaimiņa skandām atklausījies to "Roxette" gluži līdz vēmienam, nolēmu vairs "šitos mīkstos" neklausīties. Bet kaut kā dzīvē sanācis, ka šis ir viens no tiem miljons solījumiem sev, ko neesmu pildījis.

Ņemot vērā visu augstākminēto, nav nekāds brīnums, ka nenoturējos un nolēmu paķidāt arī nupat iznākušo "Roxette" devīto studijas plati "Travelling", kuras apakšnosaukums ir "Dziesmas no studijām, skatuvēm, viesnīcu numuriņiem un citām dīvainām vietām". Īpaši intriģējošs albums likās, ņemot vērā, ka "Travelling" ir nosaukts vēl arī par "Torurism 2" un ka tas ir domāts kā turpinājums manu pusaudža darba dzīvi kuplinošajai 1992.gada platei "Tourism".



Kas tad ir mainījies - no tā laika līdz šim? Nekas! Pilnīgi nekas! Protams, Pēram un Marijai ir vairāk krunku - kā jau mums visiem, bet citādi pat vizuāli viņi ir gluži kā pirms gadiem divdesmit, protams, izņemot baisās tā laika frizūras. Ņemot rokā "Travelling", nebija pilnīgi nekādu šaubu par to, kas sagaida tuvāko 54 minūšu laikā - izslavētais zviedru pops, pie kam - vislabākās raudzes. Neskatoties uz salīdzinoši neseno Marijas likteņa kūleni - 2002.gadā pēc samaņas zuduma vannasistabā viņai tika diagnosticēts smadzeņu audzējs, kas vēlāk veiksmīgi izoperēts - tas, ko mēs dzirdam no zviedru dueta, patiešām ir sava veida atgriešanās 1992.gadā. Un, neskatoties uz to, ka abiem ir jau 53 gadi, viņu rādītais piemērs iedvesmo visus, kas uzauguši ar "Roxette" fonā, iemācīties novecot kā to dara viņu elki.

Tomēr, lai arī cik drillētu albuma jaunās dziesmas, kas ir vieglas, melodiskas, vārdu sakot, - īsteni "roksetiskas", sirds vai salto apmet brīdī, kad atskan albumā iekļautā "It Must Have Been Love" 2009.gadā ierakstītā versija, - tur nu nekā nevar sev padarīt! Jāmeklē vien šķiltavas, jāizstiepj rociņās un vismaz uz četrām minūtēm un 17 sekundēm jāatgriežas tur, no kurienes liela daļa no mums nemaz nevēlētos atgriezties atpakaļ. Plate"Travelling" ir kā mūsdienās rakstīts ceļvedis deviņdesmito sākuma popmūzikā - bez pārsteigumiem, atklājumiem, bet ļoti bagātīgām emocijām, ko sniedz atmiņas.






Albuma vērtējums: 7/10


2012, www.musicstories.lv

piektdiena, 2012. gada 18. maijs

Matt Wertz - "Everything's Right" (video), "Weights & Wings" (2011, pilns albums)

"Es izaugu ģimenē, kurā tiku mudināts izpētīt un nodoties jebkam, kas saistīja manu uzmanību. Sports? Protams. Māksla? Derēs. Meitenes? Jūū. Mūzika? Nešaubīgi!" tādu savas dzīves sākumu atceras amerikāņu dziesminieks un komponists Mets Vorcs. Neviens negaidīja, vai un kas no tā visa viņam padosies labāk, - viņš vienkārši drīkstēja darīt to, kas viņam patīk, un tam, kas padosies labāk, "piepalīdzēs dieviņš", kā bieži teikusi Vorca mamma, un tas būs lielais dzīves aicinājums. Noprotams, ka nedz daiļslidotājs, nedz Leonardo Da Vinči no Vorca iznācis nav, bet talantīgs mūzikas pavēlnieks - tas gan.

Talants, kurš akurāt šobrīd izbauda (vai izcieš) savu Jēzus vecumu, dzīvo Nešvilā, kas jau labu laiku ir pazīstama kā vieta, kurā mitinās un savas radošās gaitas vada daudzi Amerikā zināmi indīpopa mūziķi. Pirms nobriest mūziķa karjerai, Vorcs absolvēja Ilinoisas Universitāti un ir industriālā dizaina bakalaurs. Bet, kā jau tas gadās ļoti bieži, tā maita, mūzika, ir daudz spēcīgāka par gandrīz jebko, kas stājas tai pretī. Tā arī notika Vorca gadījumā, un atkal viņš izjuta nedalītu atzinību un atbalstu no savas ģimenes - viņa vecāki pat sponsorēja dēla 2001.gada debijas albuma "Somedays" tūkstots eksemplāru izdošanu. Un industriālais dizains nu varēja ieskrieties. Uzstāšanās kopā ar Džeisonu Mrazu, Džeimiju Kalumu un Gevinu Degrovu bija apliecinājums tam, ka Vorcs ir uzņemts mūziķu brālībā uz palikšanu.

Līdz pagājušam gadam Vorcs bija izdevis jau piecas studijas plates, aktuālākā no kurām ir "Weights & Wings". Meta Vorca mūzika ir kā saldskābs sīrups uz plombīra saldējuma - tas tiešām nav nedz pārāk salds, nedz arī  pārāk skābs - viss ir balansā! Saldsērīgas mīlas balādes mijas ar aktīvu enerģiju izstarojošām jestrām kompozīcijām, bet visam cauri ir jūtams tas pamatīgums un vieglums, ko cilvēkam dod ģimenes atbalsts bērnībā. Šādi ļaudis kā Vorcs, izaugot nekad nekļūs par ļaundariem vai citādi sliktiem cilvēkiem. Un, ja vēl tiem ieliek rokās ģitāru, pat eņģeļu koris debesīs var sākt uztraukties par konkurenci šeit uz zemes.

"Everything's Right" ir dziesma no Vorca 2008.gada plates "Under Summer Sun" - tās video še turpinājumā. Tūlīt pēc tam viss Vorca aktuālākais albums "Weights & Wings".






Papildus resursi:

Foto raksta ievadā no Meta Vorca profila portālā "Facebook".

2012, www.musicstories.lv

ceturtdiena, 2012. gada 17. maijs

"The Honeydogs" - "What Comes After" (video), "Chasing The Sun" (2010, pilns albums)

Astoņpadsmit gadi mūsdienu mūžīgi aizņemtajā laikmetā, kad visu nosaka tehniskais progress ("visu ātrāk, visu vienkāršāk!"), ir teju vesela mūžība.Cilvēks šādā laikā var izaudzināt veselu paaudzi, vairākkārt iekulties ziepēs un, ja paveicas, tikpat bieži tās izstrēbt. Var vismaz trīs reizes apprecēties un četras reizes pabeigt augstskolu. Astoņpadsmit gadi ir gluži vesela ēra. Tieši tādi dinozauri ir Ādams Levins ar sešiem saviem kolēģiem, kas kopā saucas grupa "The Honeydogs".

Kā 1994.gadā sāka, tā turpina joprojām. No Amerikas nākuši, par amerikāņiem tiem būs palikt! Mūzikā pilnīgi noteikti. "The Honeydogs" labāko dziesmu izlasē, kas iznāca 2010.gadā, apkopojot grupas pirmo deviņu albumu labāko no labākā, ļoti uzskatāmi redzama tā amerikāņu tautas mūzikas "āža kāja". Taču grupa šos "tautiskos izgājienus" tik labi piesedz ar mūsdienīgām indīmūzikas vēsmām, ka patiesībā brīžiem liekas, ka dzied un spēlē Toms Petijs vai Bon Džovi. Tiem abiem gan gar indī nav bijis laika grābstīties, bet dažbrīd Levina vokāls atgādina kā vienu, tā otru.

"The Honeydogs" jājamzirdziņš ir melodiska mūzika. Dažbrīd viņi atgādina "The Damnwells" - sajaukt var elementāri (piemēram, dziesmā "Your Blue Door"). Tomēr grupas jaunākais albums "What Comes After" atšķiras. Tas atkal kļuvis tāds tautiskāks amerikāņu izpratnē - tas ir vairāk folka manierē izpildīts. Mūzikas žurnāli "Paste" un "Uncut" ir vienisprātis - šī plate ir "vismazāk sarežģītākā un vistiešāk pievilcīgākā [dziesmu] kolekcija" Levina karjerā. Tajā ir gan paša Levina dziesmas, gan interesantas kaverversijas, piemēram, Bītlu "Devil We Do" vai grupas "The Band" dziesmai "Particles And Waves".

Tad nu tagad var izvēlēties - iegrimt "The Honeydogs" agrīnajā daiļradē, noklausoties klātpielikto grupas labāko dziesmu izlasi "Chasing The Sun: The Best Of The Honeydogs", vai dzirdēt, kādas "dvēseles skabargas" iekļautas jaunajā "visvienkāršākajā" albumā - tiesa, tas "Deezer" sistēmā un pa naudiņu. Bet pirms tam improvizēts koncertvideo dziesmai "What Comes After".






Papildus resursi:

Foto raksta ievadā no "The Honeydogs" mājaslapas.

2012, www.musicstories.lv

trešdiena, 2012. gada 16. maijs

Seth Lakeman - "More Than Money" (video), "Kitty Jay" (2004, pilns albums)

Sets Leikmans ir Anglijā labi zināms folkmūziķis - jau kopš zēna gadiem viņš kopā ar saviem brāļiem Semu un Šonu uzstājās kā grupa "The Lakeman Brothers", 1994.gadā izdodot kritikas augsti novērtēto debijas plati "Three Piece Suite". Spēlēšana citu mūziķu pavadošajās grupās, pēc tam savas apvienības dibināšana - tādi ir nākamie gadi pēc šīs plates izdošanas. Taču Leikmans drīz saprata, ka viņa aicinājums ir solo karjera.

"The Punch Bowl" saucās Leikmana debijas plate, ko viņš izdeva 2002.gadā. Pēc diviem gadiem gatavs bija albums "Kitty Jay", ar kuru Leikmans ne tikai apbraukāja dzimto zemi, spēlējot izpārdotos koncertos, bet arī tika nominēts prestižajai Merkūrija Mūzikas balvai, ko viņš gan neieguva. Pagājušā gada novembrī Leikmans laida klajā jau savu sesto albumu "Tales From The Barrel House". Angļu kantrī - tā divos vārdos varētu nosaukt šīs plates muzikālo ievirzi. Vijole, bandžo, tenorģitāra - šie ir mūzikas instrumenti, kas veido noskaņu Leikmana albumos. Arī šajā. Leikmans ir kā angļu "Iļģi", un viņa mūzika dod aizraujošu ieskatu angļu tautas mūzikā, kas sintezēta mūsdienīgās skaņās.

Sekojot resursu norādēm, "Deezer" sistēmā plati "Tales From The Barrel House" iespējams noklausīties pilnībā. Taču še zem raksta atrodams video šīs plates dziesmai "More Than Money", kā arī visa 2004.gada plate "Kitty Jay".






Papildus resursi:

Foto raksta ievadā no Seta Leikmana mājaslapas.

2012, www.musicstories.lv

otrdiena, 2012. gada 15. maijs

"Niki & The Dove" - "Tomorrow" (jaunākie singli un albumi - 14.05.2012)

Pēc mazas pauzītes atkal klāt ir jaunāko singlu un albumu apskats. Šoreiz tas ir neierasti bagātīgs un daudzveidīgs un, jāatzīst, pavasarīgi iepriecinošs. Tuvojas festivālu sezona, un lāga mūzikas dvēseles cenšas izdot iespējami vairāk singlu, lai būtu ko estrādēs un uz skatuvēm "promotēt". Pie mums, protams, gada notikums būs "Positivus" festivāls, ja, protams, neskaita Olgas 50.jubilejas koncerttūri, un šajā festivālā kā viena no "magnētgrupām" noteikti ir zviedri "Niki & The Dove". Tieši vakar, 14.maijā, klajā nāca dueta debijas plate "Instinct", un, domājams, viņu uzstāšanās Salacgrīvā varētu būt iespaidīga - ne jau specefektu ziņā, bet noskaņu. Ja mamma iedos naudu festivāla biļetei, šo zviedru uzstāšanās būs mans šīs vasaras piedzīvojums.

Tieši tāds pats piedzīvojums ir klausīties 21 gadu jaunajā Parīzē dzimušajā, bet nu Londonā dzīvojošās Palomas Stokeras jeb "Delilah" (kā Toma Džounsa dziesma!) spēcīgajā balsī. Viņas "Breathe" ir sasodīti laba dziesma! Un, ja pie reizes pieminam Tomu Džounsu, tad vecais uz skatuves samesto bumbiereņu karalis ar nupat izdevis jaunu singlu "Hit Or Miss", un drīzumā, jau pēc nedēļas, visi varēsim nodoties šī vīra šarmam viņa jaunajā platē "Spirit In The Room".

Un trešais, kas būtu pelnījis īpašu uzmanību šajā nedēļā, ir amerikāņu kvintets "The Temper Trap". Grupas solists Dougijs Mandači dziesmu "Need Your Love" izvītero īsteni "alphavilliski" vai Endija Maklaskija no "OMD", vai Patrika Volfa stilā. Arī šiem puišiem jauns savā vārdā nosaukts albums, otrais karjerā, klajā nāks 18.maijā. Par visu pārējo - pēc kārtas:


NEDĒĻAS SINGLS! "Niki & The Dove" - "Tomorrow"



Alex Clare - "Too Close"


"Don Broco" - "Priorities"


"Delilah" - "Breathe"


"The Enemy" - "Saturday"


"The Fray" - "Run For Your Life"


"Gaz Coombes" - "Hot Fruit"


Ben Howard - "Only Love"


Jessie J & David Guetta - "Laserlight"


Tom Jones - "Hit Or Miss"


Katy B & Mark Ronson - "Move To The Beat"


Demi Lovato - "Give Your Heart A Break"


"The Saturdays" - "30 Days"


"Scissor Sisters" - "Only The Horses"


Bruce Springsteen - "Death To My Hometown"


"The Temper Trap" - "Need Your Love"





Šajā nedēļā vēl iznāk šādi albumi:
"Beach House" - "Bloom"
"Best Coast" - "The Only Place"
"Cornershop" - "Urban Turban"
"Fearless Vampire Killers" - "Militia Of The Lost"
"Garbage" - "Not Your Kind Of People"
"Glee" - "The Graduation Album"
"Gossip" - "A Joyful Noise"
"Hot Water Music" - "Exister"
"Imagined Village" - "Ending The Dark"
"Infected Mushroom" - "Army Of Mushroom"
"John 5" - "God Told Me To"
Morten Harket - "Out Of My Hands"
"Niki & The Dove" - "Instinct"
Ren Harvieu - "Through The Night"
Santana - "Shapeshifter"
"Simian Mobile Disco" - "Unpatterned"
"Squarepusher" - "Unfabulum"
"Tenacious D" - "Rize Of The Fenix"
Trevor Rabin - "Jacaranda"
Willie Nelson - "Heroes"
"Zulu Winter" - "Language"

Ko nedrīkst palaist garām un kāpēc?


"Garbage" - "Not Your Kind Of People"
Šerlijai Mensonei, par kuras matu rotu vienā no sērijām pamanījās pasmieties pat Šreka ēzelītis, savu 45.dzimšanas dienu sagaidījusi ar jaunu plati. Taču šie vairs nav tie "Garbage", kas bija padsmit gadus atpakaļ. Un labi, ka tā - arī novecot mūzikā ir jāprot. Un "Garbage" tas padodas lieliski! 





Morten Harket - "Out Of My Hands"
Varam tikai slēgt derības, kad norvēģu "A-HA" izsludinās "atkalapvienošanās" tūri. Taču pa to laiku grupu aizmirst neļaus tās līderis Morten Harkets. "A-HA" "zīmogs" - Harketa falsets -, šķiet, ir 90% no visas grupas. Un tieši tāpēc viņa jauno solo plati var klausīties gluži kā slavenā trio jaunumu.





Ren Harvieu - "Through The Night"
Kā teiktu pat allaž skeptiskie un lēnīgie angļi: "Brilliant!" Tiešām izcili! Neko citu te piebilst nevar...










Foto raksta ievadā "Niki & The Dove" no kvltmagz.com.


2012, www.musicstories.lv